CVK ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu jaunai sistēmai EP vēlēšanās

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nepieciešams papildu finansējums, lai ieviestu jaunu balsošanas kārtību Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Minimālā pieprasītā summa ir aptuveni 111 000 eiro. To, vai nauda šim mērķim tiks atrasta, politiķi vēl nespēj atbildēt.  

ĪSUMĀ:

  • Pērn likumā ierakstīja divus jauninājumus EP vēlēšanās.
  • Paredzēts, ka varēs balsot klātienē iecirkņos ārzemēs.
  • Iepriekšējā nobalsošanā Latvijā varēs balsot jebkurā iecirknī, kur ir elektroniskā datu apmaiņa.
  • Jaunās sistēmas ieviešanai CVK nav piešķirta nauda.
  • CVK iepriekš prasīja 800 000 eiro, tagad lūdz vismaz 110 000 minimālo jaunumu ieviešanai.
  • CVK nosūtījusi lūgumu frakciju vadītājiem.
  • Pavļuts neizpratnē: Kāpēc naudu prasa tagad, kad budžeta pieprasījumi izskatīti.
  • Zakatistovs: Jautājums jāizskata koalīcijas padomē.
  • Cimdars: nauda prasīta savlaicīgi.
  • Finanšu ministrs neizslēdz iespēju atrast tam naudu.
     

Šī ir situācija, kad likumā ir ierakstītas jaunas prasības, taču finansējuma avots atrasts nav. Grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā Saeima pieņēma pērn rudenī.

CVK ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu jaunai sistēmai EP vēlēšanāsElla Semjonova

    Tie paredz divus būtiskus jauninājumus maijā gaidāmajās vēlēšanās. Pirmkārt, to, ka varēs nobalsot klātienē vēlēšanu iecirknī ārvalstī. Otrkārt, Latvijā iepriekšējās balsošanas dienās varēs nobalsot jebkurā iecirknī, ja vien šie iecirkņi nodrošina vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņu.

    Šīs sistēmas ieviešanai nauda 2019. gada budžetā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav piešķirta.

    “Patiesībā stāsts nav tikai par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, patiesībā stāsts ir par 2022. gada Saeimas vēlēšanām. Un, ja mēs varētu iedomāties, ka Saeimas vēlēšanas ir parīt, rīt ir pašvaldību vēlēšanas, kas ir pa vidu pirms tam, un šodien ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tad, ja mēs vēlamies Saeimas vēlēšanās lietot gan pasi, gan personas apliecību un balsot brīvi jebkurā iecirknī gan iekšzemē Latvijā, gan visos iecirkņos ārzemēs, tad mums ir nepieciešama funkcionējoša vēlētāju datu apmaiņa tiešsaistē starp iecirkņiem ar pietiekami augstu garantiju, ka tas nostrādās,” norādīja CVK vadītājs Arnis Cimdars.

    “Kāpēc es saku - parīt Saeimas vēlēšanas, rīt - pašvaldību un šodien Eiroparlamenta? Tādēļ, ka vēlēšanām ir tāda specifika, ka starpvēlēšanu periodā faktiski nekādus izmēģinājumus, testus nav iespējams izdarīt, jo 1000 iecirkņu neeksistē un dabā nestrādā,” sacīja Cimdars.

    Kopumā CVK bija prasījusi šī gada budžetā summu, kas pārsniedz 800 000 eiro. Ar to varētu nodrošināt ārvalstu iecirkņu darbību, palielināt algas vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un iegūt programmatūru vēlētāju datu apmaiņai tiešsaistē. Tagad CVK lūdz izpildīt vismaz pēdējo prasību.  

    Lai izmantotu elektronisko vēlētāju datu apmaiņas sistēmu kā pakalpojumu, nepieciešams nedaudz vairāk par 111 000 eiro. Lai iegādātos sistēmu īpašumā – ar iespējām viņu lietot ne vien datoros, bet arī viedtālruņos – vajadzīgi 530 000 eiro.

    Par radušos situāciju CVK vadītājs šonedēļ brīdinājis Saeimas frakciju vadītājus, gan nosūtot vēstules, gan tiekoties personīgi.

    „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts ir neizpratnē.

    „Tas būtu lieliski, ja jebkurās vēlēšanās, tostarp arī EP vēlēšanās, varētu balsot ar jebkuru personu apliecinošu dokumentu jebkurā iecirknī. Tas būtu kolosāli. Jautājums – kāpēc sen jau tā nav? Kāpēc tāds pieprasījums atnāk tagad, kad budžeta pieprasījumus valdība ir izskatījusi? Budžeta seminārs ir bijis, visas galvenās izvēles ir izdarītas, ko atbalstīt, ko neatbalstīt,” norādīja Pavļuts.

    “Tagad nāk Cimdara kungs ar šiem aprēķiniem pie frakciju vadītājiem. Saprotiet, jaunas naudas, ko dalīt, jau nav,” uzsvēra Pavļuts.

    “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs piebilda, ka jautājums jāapspriež koalīcijas sadarbības padomē.

    “Arī mūsu frakcijā šī viedokļa pagaidām nav. Šī ir salīdzinoši karsta ziņa. Ir jāpaiet laikam, līdz mēs iziesim savstarpējam koordinācijas posmam,” sacīja Zakatistovs.  

    Cimdars stāstīja, ka par trūkstošo finansējumu politisko spēku pārstāvjus ir informējis laikus.

    Vai naudu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmai varētu atrast - finanšu ministrs Jānis Reirs no „Jaunās Vienotības” pagaidām tādu iespēju neizslēdz.

     „Mēs gaidām atzinumu no atbildīgām iestādēm, kas atbild par informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību. Tad, kad šis atzinums būs, ja tas būs pozitīvs, tad vērtēsim iespēju šos līdzekļus atrast. Ja būs negatīvs – tad atteiksim,” sacīja Reirs.

    Novērtēt sistēmas drošību lūdza cert.lv un Aizsardzības ministriju.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti