„Te viss ir pa iecirkņu numuriem, lai varam atrast, ja ir vajadzība ko pārbaudīt, lai varam orientēties,” saka Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins, izrādot daudzās kastes ar vēlēšanu biļeteniem, un atzīst, ka tehniskās ķibeles ar elektronisko balsu skaitīšanu krietni apgrūtināja datu apkopošanu. Ja vēl biļetenus daudzmaz izdevās elektroniski apkopot, tad nobalsojušo skaitu nācās skaitīt manuāli.
„Tur dažādas problēmas bija - nelasīja malas, nepieņēma, neskenēja kā nākas. Šī sistēma lāgā nestrādāja un tad pārtraucām. Bet mēs tur daudz laika patērējām, mēģinot viņu kaut kā reanimēt, iedarbināt un visus prātus salikām kopā,” stāsta Kokins. „Ja mums būtu pieci iecirkņi kā citās pašvaldībās, kaut vai desmit, tad varētu. Bet ja mums ir 158 iecirkņi... 10% ir cilvēciskais faktors, 10% programma, vēl 10% savienojumi kaut kādi, tad tur beigās apaug tāds kamols, ka neviens to nevar pacelt.”
Elektroniski vēlēšanu rezultāti pirmo reizi skaitīti pirms nepilniem diviem gadiem notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās. Toreiz nepieciešamās iekārtas gan bijušas trīs Rīgas iecirkņos. Arī tad esot bijušas tehniskas problēmas, bet citādākas nekā šoreiz, apgalvo Kokins.
„Katrai pašvaldībai bija brīva izvēle,” norāda Ventspils vēlēšanu komisijas vadītāja Baiba Līdaka, skaidrojot, ka Ventspils attiekusies no elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas. Pret to bijusi skepse – ne tik daudz par vēlētāju sarakstu datu saskaitīšanu, kā par biļetenu datu apkopošanu.
„Precīzi skeneris var viņus noskaitīt tikai tad, ja precīzi atzīmīte ir ielikta tajā rūtiņā iekšā. Tas ir tieši vēlēšanu biļetenos, protams. Par katru šaubīgu vēlēšanu biļetenu - pēc tam tas tik un tā jāņem ārā un komisijai par to atsevišķi jāpieņem lēmums. Iedomājaties, ja biļetenam pārvilkta svītra pāri, tad komisijai jālemj par šo to zīmi atsevišķi, to jau skeneris nevar izlemt,” problēmu atklāj Līdaka.
Tikmēr CVK vadītājs Arnis Cimdars skaidro, ka vēlēšanās nebija grūtības noskenēt un elektroniski apkopot biļetenu datus, ko nevar teikt par vēlētāju sarakstiem. Tos bija grūti noskenēt, jo vairākas dienas ilgušajā vēlētāju parakstīšanās laikā papīra saraksti nolietojušies.
"Viens ir skaidrs, vēlētāju sarakstu skenēšana nav iespējama, jo šīs skenēšanas ieguvums nav tik liels,” atzīst Cimdars. „Kas attiecas uz vēlēšanu biļetenu skenēšanu, šobrīd lielākajai daļai cilvēku jau ir pieredze, un domāju, ka nākošgad, kad mums ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, mēs dabūsim gala rezultātu vēl līdz brīdim, kamēr būs uzaususi rīta saule.”
Problēmas šajās vēlēšanās sagādāja arī komisijas mājas lapa, kas datu apkopošanas laikā ik pa laikam nestrādāja un raisīja daudzu iedzīvotāju sašutumu. Cimdars atzīst tehniskās problēmas, bet tās attaisno ar resursu trūkumu. Komisijas vadītājs piebilst, ka tehniskās ķibeles nevar būt par pamatu vēlēšanu datu apstrīdēšanai.
