Apkopojot vairāk nekā 90 iestāžu sniegtās atbildes, redzams, ka vairumā gadījumu (97%) darbs notiek attālinātā režīmā.
Tas, vai attālināti strādā visa iestāde vai daļa tās darbinieku, ir atkarīgs no iestādes un katra nodarbinātā darba specifikas. Jo vairāk iestādes vai darbinieka pienākumi saistīti ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, jo vairāk mēgīnājumu pienākumus veikt attālināti.
Apmēram puse (49%) aptaujāto iestāžu darbu spēj veikt attālināti pilnībā un tieši tikpat (49%) – daļēji.
Primāri darbu attālināti veic darbinieki, kuriem to pieļauj darba specifika, kuriem ir arī atbilstoša pieeja iestādes informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām un kuri ir vecāki pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Tāpat tiek pievērsta uzmanība, lai darbu attālināti varētu veikt tie darbinieki, kuriem uz darba vietu jādodas ar sabiedrisko transportu vai kuri slimo ar hroniskajām slimībām, cieš no pazeminātas imunitātes, vai ir gados vecāki.
Tiek strādāts arī pie tā, lai vēl vairāk darbiniekiem būtu iespējams strādāt attālinātā režīmā. 28. aprīlī notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē iezīmējās vairākas tendences, kā to īstenot.
Piemēram, iestādes, kam bija plānots iegādāties stacionāros darba datorus, iepirkumus ir pārplānojuši un iegādāsies portatīvos datorus.
Savukārt, lai nodrošinātu darbinieku piekļuvi dažādām informācijas sistēmām, tiek veidota arī sadarbība starp iestādēm. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra šajā jautājumā piesaistīs palīdzību no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
“Plānojot valsts pārvaldes IKT sistēmu attīstību nākotnē, to attālinātai pieejamībai jākļūst par normu, ja vien to pieļauj drošības prasības. Manuprāt, veiksmīgs piemērs tam, cik valsts pārvalde var būt elastīga un operatīvi mainīt jau gadiem ilgas tradīcijas, ir Ministru kabineta sēžu norise, kas jau no 24. marta notiek attālinātā režīmā,” stāstīja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša.
Lielākā daļa valsts iestāžu turpina sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Protams, daļu pakalpojumu var sniegt tikai klātienē, piemēram, sociālās aprūpes pakalpojumus, savukārt citus – iespējams pārorientēt uz e-vidi.
Daļa valsts iestāžu pakalpojumus e-vidē sniedza jau iepriekš un tagad šo iespēju vairāk popularizē, taču ir arī tādas iestādes, kas digitālos pakalpojumus ieviesušas tieši tagad. Tā, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests u.c. iestādes papildus jau esošajiem pakalpojumiem ir ieviesuši jaunas iespējas saņemt pakalpojumus elektroniski vai telefoniski; Valsts ieņēmumu dienests dubultojis Zvanu centra jaudu.
Iedzīvotāji attiecīgi reaģē uz izmaiņām piedāvājumā. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iepriekš klienti bija jāmotivē izmantot e-vidi, bet šobrīd elektroniski iesniegto pietiekumu skaits sasniedzis jau 80%.
Savukārt teju 20% aptaujāto iestāžu klientus joprojām apkalpo klātienē (lielākajā daļā gadījumu nosakot ierobežojumus, lai samazinātu cilvēku fizisku saskarsmi).
Piemēram, inspektoriem, kuri apkalpo klientus, darba vietā uzstādīti plastikāta aizslietņi, lai nav tieša kontakta ar klientu, un piegādāti dezinficējošie līdzekļi rokām un virsmām. Tāpat arī ieviests darbs maiņās tiem administratīvajiem darbiniekiem, kuriem pienākumi pārsvarā jāveic darba telpās. Tādējādi tiek mazinātas tiešas saskarsmes iespējas.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
