Panorāma

Ķīnas ekonomika pamazām atveseļojas

Panorāma

Panorāma

Ar hroniskām kaitēm ārstēs «mazajās» slimnīcās

Covid-19 izplatības dēļ slimnīcās maina pacientu uzņemšanas kārtību

Sasniegts atkal jauns Covid-19 antirekords – slimnīcās patlaban ārstējas 80 koronavīrusa pacienti, kas ir līdz šim lielākais vienlaikus stacionēto Covid-19 slimnieku skaits. Pieaugot Covid-19 saslimstībai un stacionāru palātām arvien piepildoties, mainīta pacientu uzņemšanas kārtība, un šobrīd Covid-19 pacientus mērķtiecīgi nodala no citiem pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Pieaugot Covid-19 izplatībai un stacionēto koronavīrusa pacientu skaitam,  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uzdots turpmāk pacientus ar hroniskām saslimšanām nogādāt ārpus Rīgas, mazajās slimnīcās, tādā veidā lielajās slimnīcās atbrīvojot vietas tieši Covid-19 pacientiem un cilvēkiem ar akūtām saslimšanām.

Patlaban slimnīcās ārstējas 80 Covid-19 pacienti, un viņu skaits katru dienu pieaug. Slimnīcas kopumā gan neesot pārslogotas ar koronavīrusa pacientiem, bet lielākā slodze ir Rīgas Austrumu slimnīcai. Tās Infektoloģijas centrā nonāk lielākā daļa pacientu.

Situācija ir nopietna, Infektoloģijas centrā aizpildītas 52 no 100 gultām. Un, ja situācija neuzlabosies, jo svarīgāka kļūst katra brīvā vieta.

“Protams, ir arī plāns “B” un “C”. Lielajā slimnīcā “Gaiļezers” ir izveidota nodaļa, kur arī Covid-19 pacienti atrodas ar citām patoloģijām, piemēram, ar ķirurģisku, ar insultiem var atrasties. Tālāk, ja mēs būsim piepildīti kādreiz, tad nostrādās plāns “B”, un mēs pacientus pārvietosim uz Plaušu tuberkulozes slimnīcu. Tas ir tādā gadījumā, ja mēs būsim pilni. Situācija mainās katru dienu,” skaidroja Latvijas Infektoloģijas centra virsārstes pienākumu izpildītāja Inga Ažiņa.

Lai atslogotu Rīgas slimnīcas Covid-19 slimnieku uzņemšanai, pacienti ar hroniskām saslimšanām tagad tiek nogādāti slimnīcās reģionos, taču tur slimnīcu izmēri ir krietni mazāki.

Tādējādi jau tagad mēdz rasties situācijas, kad visus uzņemt nemaz nevar.

Tad pacientam piedāvā ārstēties citā slimnīcā, kas var būt tālāk no viņa dzīvesvietas. Piemēram, Ogres slimnīcā pagājušajā nedēļā nogādāti vairāki desmiti pacientu no Rīgas un uz laiku nācies pārtraukt slimnieku uzņemšanu, jo nebija brīvu vietu.

“Tā arī bija, piemēram, pagājušajā nedēļā, trešdien, kad pacienti tika vesti uz šīm brīvajām vietām, ārstējošais ārsts apskatīja katru pacientu, izvērtēja [veselības] stāvokli. Ja pacientam nepieciešama hospitalizācija, tad mēs ziņojām atkārtoti NVD, ka pacientam nepieciešama hospitalizācija, bet mēs nevaram viņu uzņemt sakarā ar to, ka mums nav brīvu vietu. Un pacients tad tika pārvests uz tālāku, citu slimnīcu, kur ir brīvas vietas,” pastāstīja Ogres slimnīcas galvenā ārste Evita Līva.

Kopumā Ogres slimnīcā ir 100 gultas. No tām pašlaik brīvas ir tikai septiņas, un noteikti ne uz ilgu laiku.

“Jāņem vērā, ka arī personāla nodrošinājums reģionos ir samērā slikts.

 Tas ir tas galvenais, un var būt tā, ka uz doto brīdi, ja personāls iziet no ierindas kā kontaktpersona vai viņam ir karantīna nepieciešama, tad būs jāslēdz nodaļas. Mēs baidāmies no tā, ka tiks iesaistīti arī intensīvās terapijas aprūpē atvestie slimnieki. Tas būs diezgan sāpīgi, jo mēs zinām, ka intensīvās terapijas gultas nav kompensētas reģionos,” norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.

Tie, kas var ārstēties zemāka līmeņa slimnīcās, tie tur arī tiks novirzīti, vismaz pagaidām.

Mērķis ir saglabāt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus maksimāli ilgi.

“Šeit nevajadzētu saprast tā, ka šī palīdzība pacientiem tiek liegta. Ja pacienta stāvoklis prasa ārstēšanos Austrumu vai Stradiņa slimnīcā, tas nozīmē, ka tur šie pacienti tiek arī stacionēti un tur tiek arī ārstēti. Jāņem vērā, ka, izvietojot šos pacientus palātās, ir jāievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības. Tāpēc šajā brīdī nav jādomā par to, ka mēs gribam atslogot universitātes slimnīcas. Tās ir pārpildītas ar šiem pacientiem,” skaidroja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

To, ka Latvijas slimnīcas pašlaik tiek galā ar situāciju, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apliecināja arī veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).

Cik ilgi būs šāda kārtība? To neviens nezinot, jo viss būs atkarīgs no tā, cik atbildīgi būsim pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem un cik liela būs vajadzība Covid-19 pacientus ārstēt stacionāros.

KONTEKSTS:

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un cilvēki bez simptomiem jau ir aicināti uz pārbaudi nepieteikties.

Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.

Made with Flourish

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt