Covid-19 ārkārtējo situāciju un pašreizējos ierobežojumus plāno pagarināt līdz 28. februārim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 5 mēnešiem.

Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju un valstī jau esošos ierobežojumus valdība plāno pagarināt līdz 28. februārim, par to preses konferencē pēc valdību veidojošo politisko spēku tikšanās informēja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Paredzēts, ka konkrētu lēmumu valdība varētu pieņemt sēdē ceturtdien. 

Tomēr premjers sacīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu tiks pagarinātas arī valsts atbalsta programmas tām nozarēm, kuru darbību ietekmē ārkārtējās situācijas laikā ieviestie ierobežojumi. 

Savukārt attiecībā uz epidemioloģiskās drošības pasākumiem gan Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka koalīcija atbalstījusi līdz 28. februārim saglabāt esošo ierobežojumu regulējumu

Vakcinācija, masku valkāšana, testēšana

Valdības vadītājs norādīja, ka koalīcijas partijas vienojušās par stratēģiju turpmākajiem mēnešiem cīņā ar kovida pandēmiju, kuras centrā ir trīs lietas: vakcinācija, masku valkāšana, testēšana. Galvenokārt politiķi ir nobažījušies par Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību.

Pavļuts sacīja: "Mēs esam svētkus izdzīvojuši relatīvi mierīgi, bet svētku laiks izraisījis papildu inficēšanos. Ar savlaicīgu testēšanu lidostā izdevās palēnināt omikrona izplatību, bet pēdējās dienās gadījumu skaits ir sācis strauji augt, un paredzams, ka tas augs arī turpmāk.

Omikrona izplatība un ātrums var būt tik liels, ka tas būs drauds valsts kritisko funkciju nepārtrauktībai dažādās jomās, ne tikai slimnīcu noslodzei.

Pēc dažām nedēļām mums vienlaikus var slimot tikpat daudz cilvēku, kā ar gripu desmit gados."

Līdz ar to saistībā ar vakcināciju koalīcijā tika atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums noteikt 9 mēnešu derīguma termiņu Covid-19 vakcinācijas sertifikātam. 

Premjers preses konferencē uzsvēra balstvakcinācijas nozīmi un lomu Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatības mazināšanā: "Vakcinācija ir kā telefona uzlādēšana. Kad mēs uzlādējam telefonu, nākamajā dienā tas ir jāuzlādē no jauna, jo akumulators nosēžas. Līdzīgi ir ar vakcīnu – vakcīnas ir efektīvas, bet ar laiku efektivitāte zūd. Svarīgi saņemt trešo poti un uzlādēt savu imunitāti."

2022. gadā plānots sasniegt 75% līdz 90% Covid-19 primārās un 80% balstvakcinācijas aptveri, paredz pērn, 23. decembrī, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums.

Valdība arī nolēmusi virzīties uz prasību noteikt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru valkāšanu kā obligātu. Patlaban valstī tiek apzināti FFP2 respiratoru krājumi. Tajā brīdī, kad krājumi būs pietiekami visiem iedzīvotājiem, respiratoru plāno ieviest kā obligātu prasību vietās, kur ir augsts inficēšanās risks.

Vienlaikus tiks meklēti veidi, kā paplašināt cilvēku testēšanu pret Covid-19, atzīmēja Kariņš. "Meklēsim veidus, kā paplašināt testēšanu privātajā sektorā, kā šie testi varētu būt lētāki vai pat bez maksas. Jo plašāk testēsimies, jo ātrāk uzzināsim, ka esam saslimuši," sacīja premjers.

Kādi ir parametri stingrāku ierobežojumu ieviešanai?

Savukārt, atsaucoties uz ierobežojumu pastiprināšanu, veselības ministrs atzina, ka būtu jācenšas izvairīties no visstingrākajām ierobežojumu formām, tomēr viņš neizslēdza, ka var rasties situācija, kad būs jāpieņem papildu lēmumi. "Mēs gribētu izvairīties no lēmumiem par skolu darbības ierobežojumiem, pakalpojumu pieejamības ierobežošanu un komandanstundas ieviešanu," piebilda Pavļuts.

Veselības ministrijas izpratnē ir trīs būtiski parametri stingrāku prasību noteikšanai:

  • inficēšanas gadījumu skaita pieaugums virs 3000 dienā;
  • slimnīcu noslodze (sākot no 800 pacientiem slimnīcās);
  • nozarēs sākas kritisks darbinieku trūkums masveidīgas saslimšanas dēļ.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka valstī jāmaina domāšana par to, kā cīnīties pret Covid-19 izplatību. Viņš norādīja: "Doma, ka ar ierobežojumiem mēs pārvarēsim visu – tas nav iespējami. Kā galveno ieroci cīņā ar vīrusu mēs izmantojam nevis ierobežojumus, bet cilvēku aizsardzību, toskait arī katrs individuāli uzņemoties atbildību."

KONTEKSTS:

2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc Veselības ministrija rekomendēja ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti