Euranet Plus

Plāno ieviest īpašu marķējumu «zaļajām» investīcijām

Euranet Plus

Uģis Lībietis un Gints Amoliņš par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

EK sasparojusies cīņai ar dezinformāciju internetā

EK sasparojusies cīņai ar dezinformāciju internetā; top Rīcības kodekss

Eiropas Komisijai (EK) būtu jāizveido koalīcija cīņai ar viltus ziņām – ar šādu ierosinājumu nākusi klajā augsta līmeņa ekspertu grupa, kuru komisija uzaicināja izstrādāt politikas iniciatīvas cīņai ar dezinformāciju interneta vidē. Šis ziņojums būs daļa no lielāka plāna, ko Eiropas Komisija gatavojas publiskot šajā pavasarī. Vienīgā Latvijas pārstāve šajā ekspertu grupā bija mediju pētniece Anda Rožukalne, kura par galveno šī ziņojuma sasniegumu uzskata dažādo pušu spēju visiem vienoties par gatavību ziedot savas intereses, lai mazinātu dezinformāciju. Paredzams, ka praksē gan šī labā griba būs daudz grūtāk īstenojama.

Piecdesmit lappušu garais ziņojums tapis divarpus mēnešos, un tā autori ir raiba kompānija – 39 žurnālistikas profesionāļi, akadēmiķi, NVO un interneta milžu – ''Facebook'', ''Twitter'' un ''Google'' pārstāvji. Darba grupu vadīja Ūtrehtas Universitātes tieslietu profesore Madelēna de Koka Buninga no Nīderlandes.

„Dezinformācijai nav viena konkrēta cēloņa, tāpēc tai nav arī viena kopīga risinājuma,” pētījuma prezentācijā uzsvēra Buninga. Dokumenta galvenais vēstījums nav nekas jauns: dezinformācijas apkarošanai vajadzīga daudzpusīga pieeja un atbildīgajiem jāsadarbojas tā, lai neciestu mediju brīvība.

„No cenzūras jāizvairās par katru cenu! Mūsu rekomendācijas balstās uz pieciem vaļiem. Pirmkārt, jāveicina interneta ziņu portālu darbības caurskatāmība, tai skaitā jādalās ar datiem par sistēmām, kas nodrošina ziņu apriti. Otrkārt, jāuzlabo medijpratība. Treškārt, jāattīsta instrumenti, kas palīdz žurnālistiem un citiem lietotājiem atpazīt un cīnīties ar dezinformāciju. Ceturtkārt, mums jāsargā Eiropas mediju ekosistēmas daudzveidība, un, piektkārt, pastāvīgi jāpēta dezinformācijas un tās apkarošanas rīku ietekme Eiropā.”

Ziņojuma autori iesaka „viltus ziņu” vietā lietot terminu „dezinformācija”, kas ir daudz plašāks un ietver visa veida nepatiesu, neprecīzu vai maldinošu informāciju, kas radīta ar mērķi apzināti nodarīt publisku kaitējumu vai gūt peļņu.

Tas nozīmē, ka par dezinformāciju netiek uzskatīta satīra vai paviršības žurnālista darbā, bet sensacionāli stāsti gan šajā kategorijā var iekrist.

„Darbs bija ārkārtīgi dinamisks, jo pirmajā tikšanās reizē 15.janvārī visi eksperti ne tikai pirmoreiz viens otru ieraudzīja, bet arī uzzināja, ka piecās nedēļās ieplānots izdarīt vairāku gadu darbu,” tā ekspertu grupas darbu raksturo vienīgā Latvijas pārstāve tajā, mediju pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne. Viņa darbojās pētnieku apakšgrupā, kas izstrādāja priekšlikumus visām ziņojuma sadaļām.

„Es gribētu teikt, ka pētnieku grupa bija visneitrālākā, jo, piemēram, platformas mēģināja panākt, ka tām nekas īpaši nebūs jāmaina, savukārt tradicionālie mediji gribēja panākt, lai tirgus izmaiņas būtu viņiem par labu un viņi nezaudētu pozīcijas, kā tas notiek pašlaik. Faktu pārbaudītāji un sabiedrības organizācijas gribēja ļoti stingrus noteikumus, kas robežojās ar vārda brīvības aizskārumu un tiesībām cilvēkiem brīvi iegūt informāciju. Rezultāts ir tiešām kompromiss,” saka Rožukalne.

Eksperte vērtē, ka ziņojumā izdevies izvairīties no galējībām, skaidri norādot uz problēmām un piedāvājot saprātīgus risinājumus:

„Galvenais sasniegums – ir vienošanās starp visiem spēlētājiem. Un tiešām tām izmaiņām, kas ir ieplānotas, visi ir piekrituši. Tas nozīmē –

lai dezinformāciju samazinātu, visiem iesaistītajiem nepieciešams kaut ko darīt un mainīt. Tas ir panākts pašregulācijas veidā, ka paši vēlas gan nodrošināt caurskatāmību un atbildīgumu, gan nelikt reklāmas pie dezinformācijas izplatītājiem, pamazām sagraujot viņu biznesa modeļus.

Tā ir arī daudz lielāka dažādu spēlētāju līdzdalība sabiedrības informēšanā un izglītošanā.”

Eksperti nerosina izmaiņas likumos, bet gan turpinās vērot, kā šī pašregulācija un labā griba darbojas praksē. Līdz vasarai būtu jāizveido koalīcija ar dažādo interešu pārstāvjiem, kuri pauduši gatavību ziedot savas intereses kvalitatīvākas informācijas vārdā. Rožukalne gan paredz, ka praksē ar sevis regulēšanu tik viegli neies:

„Galvenā problēma ir tāda, ka globālajām platformām, sociālajiem medijiem, informācijas atlases servisiem būs jāiegulda arī ļoti lieli līdzekļi gan automatizētu rīku izstrādē, gan dažādu savu procedūru izstrādē. Tas nebūs tik vienkārši – daļu savas peļņas investēt dezinformācijas samazināšanā.”

Līdz rudenim iesaistītajām pusēm būtu jāizstrādā kopīgs Rīcības kodekss dezinformācijas mazināšanai, bet nākamā gada laikā eksperti turpinās monitorēt, kā ziņojumā ietvertās rīcības tiek īstenotas dzīvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti