Saģērbtas un sapucētas, satikšanos ar saviem tuviniekiem gaida vairākas Cēsu pansionāta klientes. Pēc iepriekšēja pieraksta tikšanās tiek organizētas tikai ārpus iestādes telpām. Lai varētu patverties no vēja, pie pansionāta ir izvietota arī speciāla nojume.
“Mums tur soliņi un galdiņi ir, un mēs tur sēžam un runājamies. Tagad man arī nāks brāļa meita,” pastāstīja pansionāta iemītniece Inese Koreškova.
“Savējos gribas redzēt. Vienu laiku tādas iespējas nebija, bet vismaz mūs nosargāja no baciļiem. Mums neviens nesaslima,” uzsvēra iemītniece Rita Zaķe.
“Mēs atradām iespēju – viņi ārpusē ciemiņi, un mēs iekšpusē. Sarunājamies pa telefonu. Bet viens otru redzam caur stiklu. Bet tagad jau ļoti labi, ka mēs varam tikties,” pieredzē dalījās Laima Cimze.
Lai gan Cēsu pansionātam, stingri ievērojot dezinfekcijas un citus piesardzības pasākumus, līdz šim ir izdevies izvairīties no Covid-19 infekcijas ielaišanas iestādē, ar satraukumu jau tiek gaidīts rudens.
“Tagad diemžēl, kad mēs redzam, ka procenti aug, ka saslimst, tad ir doma sarunā ar ģimenes ārstiem, ka mēs varam septembrī atkal taisīt pansionātu ciet. Un tikšanās organizēsim attālināti caur "Whatsapp", caur planšetdatoru un telefona zvaniem. Tādā veidā, un saņemot tikai paciņas,” stāstīja Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle.
No 117 klientiem Cēsu pansionātā vakcinēti ir 82%, bet no 58 darbiniekiem – 58%. Direktore piebilda, ka pagaidām valsts apmaksā siekalu testus, kas ik piektdienu tiek doti nevakcinētajiem klientiem un darbiniekiem. Kā būs turpmāk, nav zināms. Bažas rada arī potenciālais darbinieku trūkums. Cēsu pansionātā vienai aprūpētājai ir 12 līdz 14 klienti. Slodze liela, bet alga minimālā.
“Atalgojuma dēl uzrakstīju atlūgumu, un daudzi jau iet prom, jo tā nauda nav nekas priekš aprūpētāja, ja viņam ir tie 12 cilvēki. Slimo, visiem ir muguras beigtas, rokas, kājas,” pastāstīja Cēsu pilsētas pansionāta aprūpētāja Ieva Janitena. Pēc viņas teiktā, cilvēki labprātāk braucot pelnīt uz ārzemēm.
Iestādes vadītāja vēl piebilda, ka daļa darbinieku domu par promiešanu apsver arī gadījumā, ja viņiem būs jāveic obligātā vakcinācija.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu ir mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Ja saslimstības kumulatīvais rādītājs nokritīs zem 20 gadījumu atzīmes, tad ierobežojumus mazinās. Ja rādītājs pārsniegs 120 atzīmi, tad – pastiprinās.
