Ministre norādīja, ka e-veselībai jākļūst par informācijas apkopojumu, nevis vienkārši dažu dokumentu elektronizāciju, un tajā pacienti varēs redzēt pamatdatus par sevi.
Pie sistēmas uzlabojumiem strādā nepārtraukti, lai tā būtu ērtāk izmantojama. Tuvākie mērķi šim gadam ir arī ieviest elektroniskos nosūtījumus un pamatdatu uzkrāšanu par pacientiem, piemēram, par vakcināciju un citām lietām.
Nolemts, ka vēsturiskos datus, kas ir pacientu kartītēs, sistēmā neievadīs, bet pamazām, uzkrājot jaunus datus, sistēma papildināsies un arī cilvēki redzēs, ka to ir vērts izmantot, norādīja Čakša.
Datu uzkrāšanai un informācijai par izmeklējumiem, kā arī slimnīcu izrakstu iekļaušanai sistēmā gan būs nepieciešami vēl divi trīs gadi.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Vēl pērn izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
