Lai gan oficiālā ekspertīze par ugunsgrēka cēloņiem Rīgas pilī joprojām turpinās, VNĪ pieticis ar sākotnējo informāciju, lai secinātu, ka degšana sākusies rekonstrukcijai nodotajā pils daļā un tajā nav vainojami ārēji cēloņi, piemēram, zibens. VNĪ uzsver, ka par ugunsdrošību visā būvobjektā atbild būvnieki un saskaņā ar līgumu viņiem jāmaksā par sekām, arī ja liesmas nav izcēlušās viņu dēļ.
VNĪ vadītāja Baiba Strautmane noraida būvnieku kritiku par VNĪ bezatbildīgo rīcību, meklējot vainīgos pirms oficiālā slēdziena, un argumentus, ka būvnieki nav strādājuši telpās, kur sākās liesmas. „Tas, ja viņi tur nav strādājuši, nenozīmē, ka tas nav bijis būvobjekts un ka šīs telpas nav bijušas nodotas viņu rīcībā. Pēc mūsu veiktās analīzes, visas šīs telpas ir bijušas nodotas būvuzņēmējam „SBRE” un līdz ar to juridiski viņi ir arī atbildīgi par būvobjekta stāvokli,” uzsver Strautmane.
Šādam traktējumam gan īsti nepiekrīt būvnieki. „Tur vēl ir liels juridisks darbs, lai to konstatētu, jo, pēc mūsu domām, divas reizes 24 stundās šis objekts nonāk mūsu rīcībā un katru vakaru mēs to atdodam apsardzes [Militārās policijas] rīcībā. [Nakts laikā] mēs fiziski pat gribēdami nevaram par to atbildēt,” skaidro Re & Re” vadītājs Didzis Putniņš.
Būvnieku pārstāvis arī kritizē VNĪ par „raganu medībām” pirms oficiālā policijas slēdziena par to, kur tad īsti ugunsgrēks sācies. Putniņš gan sola - ja tiešām izrādīsies, ka tas noticis būvobjektā un būvniekiem pārraugāmā vietā, viņi no atbildības nevairīšoties.
Pašlaik gan VNĪ, gan būvnieki cer no tiesāšanās izvairīties un turpina sarunas. „Vienojāmies, ka jau šodien gan pilnsabiedrība „SBRE”, gan „Valsts nekustamie īpašumi” savā vārdā vērsīsimies ar atlīdzības pieteikumu pie apdrošinātājiem. Tiklīdz tas būs izdarīts, mēs runāsim tālāk. Sarunas mums notiek, mēs darām visu iespējamo, lai darbi netiktu apturēti un Rīgas pils neciestu,” saka Strautmane.
To pašu sola arī būvnieku pārstāvis Didzis Putniņš: „Darbi netiek un netiks pārtraukti, tas ir noteikti. Apdrošinātāju, juristu un citu iestāžu darbs turpināsies, jo notikums ir iespaidīgi bēdīgs un izmeklēšana būs diezgan ilgs process. Bet, pēc manām domām, no tā nevajadzētu ciest pašam atjaunošanas procesam.”
Tiesa gan, arī mēnesi pēc ugunsgrēka pils no dabas kaprīzēm joprojām nav pasargāta. Izdegušā jumta vietā uzklāto brezentu vietām saplēsis vējš un lietavas izmērcējušas cietušās telpas. Kāda pils restauratore fotoattēlus ar pludojošajām grīdām publiskoja TV3, pēc kā it kā esot atlaista no darba. Putniņš gan to noliedz: „Viņa no darba nav atlaista un nevienu brīdi nav bijis arī tāds drauds, cilvēks laikam kaut ko ir pārpratis. Kaut gan es būtu priecīgāks, ja šie cilvēki nevis fotografētu un sūtītu ziņas, bet būtu gājuši palīgā pārējiem uz jumta noturēt pagaidu segumu.”
Pagaidu jumts pilij pašlaik uzlikts daļēji un būvnieki sola jau tuvākajā laikā to pabeigt pilnībā. Tikmēr policijas ekspertīze par ugunsgrēku joprojām turpinās un kad to varētu pabeigt, policija nekomentē. Iekšlietu ministrs jūlija sākumā izteicās, ka izmeklēšana prasīs vismaz mēnesi.
