ĪSUMĀ:
- Rīgas mēra amata kandidāts Burovs (GKR) piedāvā “varavīksnes koalīciju”.
- Opozīcija nav gatava balsot par viņu, jo viņš ir koalīcijā ar “Saskaņu”.
- “Vienotība” grib ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā.
- Burova iecelšanai izšķirošas var būt Neatkarīgo deputātu frakcijas balsis.
- Neatkarīgo atbalstam svarīga būtu no “Saskaņas” izslēgtā Baraņņika palikšana vicemēra amatam.
- LTV: “Saskaņa” gan uzstāj uz Baraņņika gāšanu no amata.
- Burovs izvirzītos nosacījumus neatklāj, taču uzsver - būs jāmeklē kompromisi.
- Burovs plāno sarunu otro raundu.
- Balsojums par mēra iecelšanu plānots 10. jūlijā.
- Opozīcija par sava kandidāta virzīšanu mēra amatam vēl nav vienojusies.
Burova izredzes kļūt par mēru, visticamāk, būs atkarīgas no Neatkarīgo deputātu frakcijas, kuru veido četri no “Saskaņas” izslēgtie deputāti. Atbalstu savai kandidatūrai Burovs turpinās meklēt trešdien, 3. jūlijā.
Burovs opozīcijas partijām piedāvājis līdzīgu sadarbības modeli kā iepriekšējais Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR), kurš amatā noturējās vien trīs nedēļas, – veidot varavīksnes koalīciju, kurā zināma teikšana būtu visām frakcijām.
Tomēr opozīcijas partijas balsot par Burova kandidatūru nav gatavas. Īpaši noraidoša ir “Vienotība”, kas joprojām vēlas ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā.
“Burovs piedāvāja dzīvot pa vecam, kas droši vien ir loģiski no viņa puses. [..] Mēs to noraidām un arī piedāvājām Burovam iet uz ārkārtas vēlēšanām,” pastāstīja Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
Tikmēr Nacionālā apvienība un “Latvijas attīstībai” iespēju sadarboties ar Burovu neizslēdz, tomēr balsot par viņa iecelšanu mēra amatā nevarot tāpēc, ka Burovs ir koalīcijā ar “Saskaņu”.
Burova kandidatūrai izšķirošas būs trešdienas sarunas ar Neatkarīgo deputātu frakciju, kuru veido četri no “Saskaņas” izslēgtie deputāti.
Domes kuluāros izskan, ka Burovs par mēru varētu kļūt, tieši pateicoties Neatkarīgo deputātu balsīm.
Tādā gadījumā svarīga būs izšķiršanās par to, vai no “Saskaņas” izslēgtajam Vadimam Baraņņikam atļaut arī turpmāk ieņemt vicemēra amatu.
Latvijas Televīzijai neoficiāli zināms, ka uz Baraņņika gāšanu uzstāj “Saskaņa”, lai gan frakcijas deputātu viedokļi par to atšķiroties.
Burovs partneru izvirzītos nosacījumus neatklāj, taču uzsver, ka būs jāmeklē kompromisi.
“Mēs šobrīd esam gatavi kompromisiem un aicinām arī partnerus uz kompromisiem, tajā skaitā vislielāko frakciju - “Saskaņas” frakciju. Bet saprotiet mani arī cilvēciski – katram kompromisam ir kaut kādas robežas,” sacīja Burovs.
Pats Vadims Baraņņiks neatklāj, vai par atbalstu Burovam frakcija prasīs saglabāt viņam vicemēra amatu, kas vienlaikus ļauj pārraudzīt lielāko Rīgas kapitālsabiedrību - “Rīgas satiksmi”.
“Jautājumus par amatiem izrunāsim sarunu gaitā. Es neesmu gatavs šodien runāt, ka ir kaut kādas sarkanās līnijas par to, ko piedāvās Burova kungs vai ko piedāvāsim mēs. Tas ir pārrunu rezultāts,” norādīja Baraņņiks.
Pēc tikšanās ar Neatkarīgo deputātu frakciju Burovs ieplānojis apkopot visu izteiktās vēlmes un uzsākt sarunu otro apli.
Balsojums par mēra iecelšanu plānots 10. jūlijā.
Opozīcijas partijas par sava kandidāta virzīšanu mēra amatam pagaidām nav vienojušās.
KONTEKSTS:
Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts par Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru ievēlēts “Gods kalpot Rīgai” politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no “Saskaņas” frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.
Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.
20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.
