„Andris Bērziņš ir cilvēks ar savu stāju, viedokli, ar savu zināmu ietiepību. Ja kāds cer, ka viņš diži mainīsies un mācīsies, pazīstot viņu - tas nenotiks. Viņš to ir uzsvēris – pieņemiet mani tādu, kāds es esmu,” raksturoja Brigmanis.
„Jāsaprot, ka Bērziņš ir savādāks. Viņš nekad nebūs [Igaunijas prezidents Tomass Hendriks] Ilvess vai [Lietuvas prezidente Daļa] Grībauskaite, bet viņš ir Latvijas valsts patriots un viņš dara visu to, lai mūsu valsts būtu stabila, miers iekšpusē un ārpusē,” prezidenta aizstāvību turpināja deputāts.
Savukārt žurnāliste Baiba Strautmane, kura parakstījusi vēstuli ar aicinājumu izvērtēt Bērziņa turpmāko darbību šajā amatā, uzsvēra, ka „urdoņa sabiedrībā – sociālajos tīklos, virtuvēs – ir jau gadu garumā”.
„Viņam ir visas iespējas pateikt, mīļā latviešu tauta, piedodiet, es esmu noguris un neturpinu pildīt pienākumus,” pauda Strautmane.
Politologs Ivars Ījabs raidījumā pauda viedokli, ka Bērziņš konstitucionālā līmenī tiek galā ar prezidenta pienākumiem, taču publiskā komunikācija viņam tiešām ir problēma. Tomēr problēma ir tajā, ka „viena daļa inteliģences ir iemīlējusies Ilvesā”.
„Negatīvie viedokļi nav dominējošie, Bērziņam ir daudz trūkumu, bet viņš savos spriedumos un izteikumos ir tuvu tam, ko mēs saucam par vidējo latvieti,” vērtēja Ījabs.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka pēdējā mēneša notikumi ir mainījuši situāciju, un vairs nav runas par prezidenta spēju reprezentēt valsti.
„Marts ir pamainījis jautājuma būtību – marts nav tikai par reprezentativitāti, marts nav tikai par to, kā mēs pārstāvam savu valsti. Marta mēnesis ir pacēlis latiņu augstākā līmenī, reālijas ir mainījušās, reālijas ir daudz nopietnākas – tās ir Krievijas agresija, Rietumu sankcijas pret Krieviju, arī Latvija ir zem jautājuma zīmes, kas notiek tālāk. Ir pavisam cita situācija, un es gribētu teikt, ka nē [Bērziņš tai netiek līdzi],” sacīja Sprūds.
„Tajā brīdī, kad tiek runāts par sankcijām, sēdēšana „Gazprom” vai „Rossņeft” ložā marta vidū ir neadekvāta tajā ziņā, ka nākamajā dienā varēja notikt sankcijas pret „Gazprom” vai „Rossņeft”,” kritiku prezidentam turpināja Sprūds.
Viņš arī pauda bažas par to, ka prezidenta vēlēšanas notiek nākamgad, kad Latvija būs prezidējošā Eiropas Savienības valsts. „Šobrīd šī kombinācija, kas ir – premjers, prezidents – nebūtu pārāk reprezentatīva, ja mums būtu jāvada prezidentūra,” atzina Sprūds.
Savukārt Ījabs norādīja, ka ārkārtas vēlēšanās mainīt prezidentu nebūtu pārāk gudri un tas liecinātu par Latvijas nestabilitāti. Viņaprāt, Bērziņš var nostrādāt šo termiņu līdz galam.
Jau ziņots, ka marta nogalē gandrīz 400 kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, jo neuzskata, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses.
