Novadpētnieks Jānis Puntulis jau vairākus gadus sistemātiski pēta Brantu pagasta viensētas, kā arī apokopo iedzīvotāju atmiņas un stāstus par senākiem laikiem. Viņš atzīst, ka lauku sētas izzūd arvien straujāk un līdz ar tām arī neizzināts kultūrvēsturiskais mantojums. Lai sekmētu tā saglabāšanu nākamajām paaudzēm, būtiski veicināt novadpētnieku kustību un doties lauku ekspedīcijās pie vietējiem ļaudīm, kuri nereti atklāj daudz vērtīgu vēsturisku faktu.
"Katrs šis vecais cilvēks, kas ir no šiem pirmskara gadiem, katrs ļoti bieži ir kā staigājoša bibliotēka. Viņi bieži vien nenovērtē savas zināšanas, kas viņiem ir,” saka novadpētnieks Jānis Puntulis.
Novadpētnieki atzīst – bieži lauku viensētas glabā patiešām unikālu mantojumu no iepriekšējām paaudzēm. Vecie ļaudis atklājuši līdz šim nedzirdētus vecvārdus un apvidvārdus un nereti savās mājās atrod arī vēsturiskas liecības. Un pēdējos gados tās izzināt vēlas arvien vairāk cilvēku.
Ar novadpētniecību visbiežāk nodarbojas attiecīgajā teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī vēstures entuziasti, kuri to sauc par savu hobiju. Nozares speciālisti vērtē - lai arī pētnieki bieži iegūst vērtīgu informāciju, kas būtiski papildina vēstures arhīvus, novadpētniecības attīstībai joprojām trūkst valsts atbalsta.
Lai veicinātu novadpētniecības attīstību, kā arī palīdzētu jaunajiem pētniekiem apzināt vietējās dabas un kultūras vērtības, apmācības Brantos iecerēts rīkot reizi mēnesī. Tas gan būšot iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt Kultūrkapitāla fonda projekta līdzekļus.
