Vēl šogad, visticamāk, rudens pusē, kad Saeimas deputāti atgriezīsies no garā starpsesiju pārtraukuma, parlamenta darba telpas kļūs plašākas. Saeimas ēku kompleksa jaunieguvuma – ēkas Jēkaba ielā 6/8 rekonstrukciju un aprīkošanu ir plānots pabeigt vasarā. Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Kārina Pētersone stāsta, ka jaunajā ēkā plānots izvietot vairāku Saeimas komisiju sēžu zāles un dažus darba kabinetus.
Tomēr pats galvenais ieguvums būs konferenču zāles, kuru Saeimai līdz šim trūcis:
„Parlaments ir arī vide, kur nozaru griezumā ļoti daudz aktualitāšu tiek diskutētas. Mums notiek dažādos formātos šīs diskusijas – gan pašmāju, gan starptautiskā līmenī. Tāpēc tas lielākais ieguvums būs konferenču iespēja un tā būs visos trijos līmeņos. Mēs diemžēl nevaram atrisināt daudzas tīri sadzīviskas un ar deputātu ikdienas darbu saistītas problēmas, bet šī konferenču iespēja būs, jo šobrīd vienīgā tulkošanai aprīkotā telpa ir Sarkanā zāle, kuras ietilpība ir ļoti ierobežota. Šobrīd tur var ērti apsēdināt 90 cilvēkus. Pirmajā stāvā būs lielāka konferenču zāle, tajā būs vietas 130 cilvēkiem, bet otrais un trešais stāvs būs izmantojams gan komisiju darbam, gan mazākam konferenču formātam.”
Pētersone gan pagaidām neuzņemas prognozēt, cik īsti izmaksās ēkas aprīkošana ar konferencēm nepieciešamo tehniku. Viņa cer, ka izmaksas tomēr nesasniegs publiski izskanējušo summu – aptuveni 1 miljonu eiro:
„Lai konferenču iespējas tur būtu, ēka ir jāaprīko ar konferenču iekārtām un televīzijas iekārtām, tādēļ ir šie divi lielie iepirkumi par tehniku. Es negribētu steigties un nosaukt ciparus, jo tikai iepirkums un, kad būs noslēgts līgums, mēs varēsim nosaukt konkrēto summu. Plānotā summa noteikti ir lielāka nekā būs reālā summa. Bet tas, ko es varu pateikt, ka pirms dažām nedēļām diezgan sarežģītā iepirkumu procedūras gaitā tikām pie līguma ar mēbeļu piegādātāja un līguma summa ir nepilns pusmiljons, 477 ar kaut ko tūkstoši eiro. Ja ar iekārtām viss ies labi, mēs plānojam maija beigās vai jūnija sākumā jau sākt aprīkot māju, ļaut piegādātājam tur rīkoties.”
Tiesa gan, arī mēbeļu iegādes process nav ritējis gludi. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka līgums ar izvēlēto piegādātāju – „Coppa”, kurš pērn apstrīdēja iepirkumu komisijas lēmumu izraudzīties citu mēbeļu piegādātāju, noslēgts aptuveni pirms mēneša.
„Problēma bija tā, ka konkurenti uzskatīja, ka ir radīti nevienlīdzīgi nosacījumi abiem pretendentiem, taču IUB mums faktiski norādīja, kā šis jautājums ir risināms un tieši sekojot IUB norādēm, mēs gājām uz līguma slēgšanu. Pēc tam arī otri strīdnieki šo savu sūdzību atsauca.” Saeimas ēku kompleksa paplašināšana, protams, nozīmē, ka pieaugs arī ēku uzturēšanas izmaksas, atzīst Pētersone:
„Tas, ka izmaksas pieaugs, ir dabiski, ar to mēs rēķināmies. Tas ir plānots, jo ēka būs jāapkurina, tur būs [apkurē] elektrība. Vienas Saeimas ēkas uzturēšana izmaksā mēnesī no 5000 līdz 10 000 eiro, atkarībā no ēkas izmēra. Mēs katru gadu neizmantotos līdzekļus, ja tie ir ietaupīti, ja ir bijusi silta ziema, mēs ietaupīto atdodam atpakaļ budžetam. Pagājušajā gadā tie 445 tūkstoši eiro par visu šo ēku kompleksu kopā.”
Sākotnēji Saeima jaunajā ēkā plānoja ievākties vēl pirms 2015. gadā aizvadītās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, taču Jurģus nācās atlikt, jo aizkavējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārcelšanās uz Gaismas pili.
