Bijusī veselības ministre norādīja, ka valdībā nav neviena mediķa un epidemiologi un citi Veselības ministrijas atbildīgo dienestu eksperti ir vienīgie profesionāļi, tādēļ valdībai un Operatīvās vadības grupai (OVG) vajadzētu nepārtraukti vaicāt ekspertiem priekšlikumus vīrusa izplatības mazināšanai.
Circene skaidroja, ka valstī noteiktie ierobežojumi bieži vien ir izraisījuši pretreakciju no iedzīvotājiem, jo tie nav pielāgoti dažādām iedzīvotāju grupām. Vienlaikus ārste uzskata – lai izietu no situācijas, jāuzstāda skaidri kritēriji, pēc kuriem to izdarīt. Tāpat viņa atzīmēja, ka ierobežojumu atvieglošanas soļiem ir jābūt pamatotiem un tie jānosaka epidemiologiem.
Kopumā Circene vērtēja, ka valdībai ir rīcībspēja, tomēr mediķu trūkums ir problēma. Viņasprāt, valdībai rotācijas kārtībā vajadzētu uzklausīt epidemiologu viedokļus, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem.
Viens no OVG pieaicinātās analītiskās ekspertu grupas speciālistiem ir Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts. Šajā grupā ir eksperti no dažādām jomām un arī viņu viedokļi mēdz atšķirties, tomēr kopumā domstarpību neesot. Vilerts gan skaidroja – uz šo grupu nereti nepamatoti atsaucas kā uz dažādu izvērtētu ierobežojumu noteicējiem, tomēr Vilerts uzsvēra, ka grupa sniedz vien savu kā ekspertu viedokli. Vilerts arī piebilda, ka raudzīties no ekonomiskas aspekta nemaz nenozīmē par katru cenu jau tūlīt visu vērt vaļā.
“Izvēle ieviest vai atcelt kādus ierobežojumus nav izvēle starp saldām un rūgtām zālēm. Tā ir izvēle starp rūgtām un vēl rūgtākām zālēm. Jebkurš ierobežojums negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti, tomēr, ja atceļot ierobežojumus strauji pieaugs saslimstība, slimnīcu noslogojums un tā tālāk, ekonomiskās aktivitātes kritums var būt pat vēl dziļāks un plašāks. Tāpēc tā ekonomiskā šķautne ierobežojumiem ir stipri atkarīga no epidemioloģiskā iznākuma,” norādīja Vilerts.
Tomēr šobrīd par ierobežojumu mīkstināšanu domāt neļauj arī tas, ka ar Covid-19 inficēto pacientu skaits slimnīcās aug. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš norādīja, ka, izvērtējot apstākļus slimnīcās, nelielo saslimstības pieaugumu pēdējās dienās un situāciju citās valstīs, slimnīcas aicinātu ievērot piesardzību.
Neskatoties uz dažādiem scenārijiem, joprojām svarīgi ievērot epidemioloģisko drošību un tajā, lai iedzīvotājus nenogurdinātu un neliktu viņiem zaudēt uzticību valdības darbam, liela loma ir pašai valdībai, pieņemot konkrētus, skaidrus un stabilus lēmumus.
Savukārt vakcinācijas procesam pret Covid-19 arī vajadzētu pievērst papildu uzmanību. Circene sacīja, ka “nav diskusiju par to, ka vakcinācijas process Latvijā ir vājš un nekoordinēts”. Viņa atzīmēja, ka valdības priekšlikumos netiek minēts, kā izmantot vakcinēto iedzīvotāju lomu turpmākajā dzīvē, un to vajadzētu mainīt.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
