Teju katram no tā iemītniekiem par šo ēku ir savs atmiņu stāsts. „Mazdēls man šajā skolā mācījās. Dēla bērniņš visas klases te izgājis, bet viņš neko sliktu neteica. Labi te esot bijis,” saka pansionāta iemītniece Skaidrīte Bildere.
Lielais lūzums noticis 2008./2009. mācību gadā, kad skola kļuvusi par Ķeguma vidusskolas filiāli. Toreiz skolēnu skaits no 65 samazinājies teju uz pusi, un pēdējā gadā bijuši vien 18 audzēkņi. „Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. Tas varētu būt vairāk attiecināms uz vispārējo politiku, kāda vispār ir valstī. Tas ir viens no labākajiem variantiem, kādu šī ēka varēja piedzīvot. Protams, varēja atstāt skolu, bet pilnīgi savādāk pārprofilējot,” norāda Sociālā aprūpes centra saimnieks un Rembates skolas bijušais audzēknis Oskars Kļava.
Tomēr statistika ir skaudra. Visā Ķeguma novadā ir vien mazliet vairāk nekā 400 skolas vecuma bērnu, bet senioru, kuri vecāki par 80 gadiem - 227. Sociālā dienesta vadītāja lēš, ka uzņemt aprūpes centrā, kurā ir 30 vietas, visus gribētājus nemaz nebūs iespējams. „Priekšroku mēs dodam tiem cilvēkiem, kuri ir kopjami, vai tiem cilvēkiem, kuriem nav apgādnieku, un tad rindas kārtībā nāk visi pārējie. Tie, kuri vēl ir kaut cik spējīgi par sevi rūpēties, tad diemžēl paliek rindas galā,” norāda Ķeguma novada sociālā dienesta vadītāja Vineta Kļava.
Nākamajos gados vecajiem ļaudīm plānots nodot arī pašu skolas ēku. Tajā tikšot iekārtots kas līdzīgs pansijai. Pagājušajā vasarā Ķeguma novadā tika slēgta arī Tomes pamatskola, kurā tagad iekārtota bibliotēka.
