Ābols arī norādīja, ka ārstniecība mūsdienās kļūst modernāka, sarežģītāka un ir nepieciešama sadarbošanās starp speciālistiem slimnīcas iekšienē, starp slimnīcām un pat starp valstīm, tādēļ ir jādomā par slimnīcas finansēšanas modeli. Tāds, kāds ir pašlaik, nav ilgtspējīgs.
"Speciālajās slimnīcās koncentrējas sarežģīti gadījumi, reto slimību gadījumi. Ārstēšana ir īpaši dārga. Vairāk nav gandrīz neviena gadījuma, kad pacientu var izārstēt viens medicīnas speciālists, palīdzība kļūst multidisciplināra. Un vēl viena lieta ir, ņemot vērā, ka populācija ir relatīvi maza, ir ļoti grūti nodrošināt šo iecerēto lietderību un atdevi no katras investīcijas un sevišķi no tehnoloģiju investīcijas. Lai kādi arī nebūtu šie uzskati, tas, ko mēs nepārstāsim atkārtot, ka investīcija bērnu veselībā ir, iespējams, pati izdevīgākā," sacīja Ābols.
Otrdien arī uz pirmo sēdi sanāca jaunā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padome. Tajā darbojas vadības speciāliste Katrīne Judovica, vadības, finanšu un pārvaldības eksperte Zane Kotāne, kā arī Helsinku bērnu slimnīcas izpilddirektors Jari Peteje. Par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta Katrīne Judovica.
Padomi trešdien Saeimas komisijas sēdē pārstāvēja Zane Kotāne. Vaicājot par katra padomes locekļa devumu, Kotāne norādīja, ka pati var būt noderīga risku vadības uzlabošanā, savukārt par kolēģi Katrīni Judovicu sacīja – viņai ir pieredze starptautisku uzņēmumu vadībā, un viņa varēs nodrošināt padomes un valdes sadarbību. Tikmēr Helsinku kolēģis Jari Peteje var sniegt pienesumu medicīnas procesu organizācijā.
Veselības ministrijas slimnīcas kapitāldaļu turētāja, ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško arī norādīja uz Jari Petejes lielo pieredzi. Viņa cer, ka šis padomes loceklis spēs bērnu slimnīcā ienest kādas jaunas pārmaiņas un inovācijas no savas vides.
"Helsinkos veiktas milzīgas izmaiņas tādā pacientu plūsmā. Pati esmu bijusi šajā Helsinku slimnīcā, un tas veids, kā tur notiek pacientu aprūpe, tomēr ir ļoti atšķirīgs no tā, kā notiek Latvijā. Tur viss ir ļoti orientēts uz pacientu. Faktiski visa tā slimnīca ir būvēta ap pacientu. Ārstniecības persona ir svarīga, bet ārstniecības persona nedaudz paliek otrā plānā. Viss tiešām ir ap pacientiem, līdz ar to arī viņu vecākiem, jo šī ir bērnu veselības aprūpe. Tas ir viens - šī pacienta loma, kā padarīt to lielāku, kā parādīt, ka mums galvenais ir pacients. Un otrs - Somija ir kā valsts lielāka, viņi sniedz vairāk pakalpojumu. Es domāju, ka šeit varētu arī būt reālas sadarbības iespējas, ka to, ko mēs Latvijā nedarām, nevaram izdarīt, jo mums ir par maz pacientu, to mēs varētu darīt, sadarbojoties ar Helsinku profesionāļiem - vai nu savus pacientus sūtīt tur, vai es labāk gribētu, lai viņu profesionāļi brauc pie mums," stāstīja Mūrmane-Umbraško.
Tikmēr Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par") norādīja, ka plānota atsevišķa tikšanās ar visiem jaunajiem padomes locekļiem, lai pārrunātu viņu darba plānu un sasniedzamos rezultātus.
KONTEKSTS:
Konkursus uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomju locekļu amatiem Veselības ministrija izsludināja pērn. Katrā slimnīcas padomē strādās ne mazāk kā trīs locekļi. Kopumā konkursam uz vakantajiem slimnīcu padomes pārstāvju amatiem pieteicās 88 cilvēki.
Padomes vadītāja alga ir 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, pārējiem locekļiem – 2700 eiro pirms nodokļiem.
Universitāšu slimnīcu padomju locekļu amata kandidātu sākotnējo atlasi un novērtēšanu veica profesionāla personāla atlases kompānija SIA “Executive Search Baltics” (AMROP).
