Līdz šim nepārprotamu atbalstu bēgļu uzņemšanai paudusi "Vienotība". Arī opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" un Latvijas Reģionu apvienība sliecās atbalstīt bēgļu uzņemšanu Latvija. Savukārt Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī "No sirds Latvijai" iebilda pret bēgļu uzņemšanu.
Partijas “Vienotība” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa raidījumā atzina, ka ar bēgļu jautājumiem saistītā valdības komunikācija līdz šim nav bijusi priekšzīmīga. Lai gan valsts likumdošanā jau kopš 1998.gada ir paredzēts rīcības plāns bēgļu uzņemšanas gadījumā, šī brīža situāciju ar tik lielu bēgļu plūsmu var dēvēt par ārkārtas situāciju. Šobrīd gan tās risināšanā nav vērojama atsaucība no vairāku ministriju puses, norādīja Āboltiņa.
Āboltiņa paskaidroja, ka paralēli šī brīža aktuālo jautājumu izskatīšanai tiek izstrādāts ilgtermiņa rīcības mehānisms, jo nav paredzams, ka bēgļu plūsma drīzumā varētu izsīkt.
Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš atbalstīja "Vienotības" nostāju, paužot, ka Latvija nedrīkst sevi nostādīt "nevarīgu lūdzēju" lomā. Proti, lūdzot atbalstu gadījumos, kad nepieciešams Eiropas Savienības finansējums, taču neuzņemoties tam līdzi nākošās saistības.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iebilda, ka partijas nostāja parāda nevis tās vājumu, bet gan piesardzību.
ZZS gan nolēmusi nepiemērot frakcijas ministriem ar gaidāmo balsojumu saistošu disciplīnu, taču partijas nostāja tādēļ nemainīsies.
To, ka apvienības viedoklis paliks nelokāms, apstiprināja arī Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Viņš skaidroja - lai mainītu nostāju, NA vēlas redzēt skaidru valdības rīcības plānu.
Šī brīža valdības vājums slēpjas skaidras pozīcijas neesamībā, apgalvoja partijas “No sirds Latvijai!” frakcijas vadītāja Inguna Sudraba. Gadījumā, ja valstij būtu noteikta stingra pozīcija par prioritātēm jebkurā jautājumā, valdība būtu daudz spēcīgāka, turpretī šobrīd problēmu risinājumus nākas meklēt brīdī, kad tās rodas. Latvijas pozīcijai esot jābūt skaidrojošai, nevis primitīvai - uzņemt vai neuzņemt bēgļus, piebilda politiķe.
"Mums lēmumi tiek pieņemti post factum ," sacīja Sudraba.
Neraugoties uz nespēju sastrādāties šajā jautājumā, neviens no politiķiem neapšaubīja pastāvošās valdības stabilitāti, atgādinot, ka vēlētāji uzticējuši partijām pārstāvēt savas intereses tieši šādā koalīcijā.
"Kad tika veidota koalīcija, neviens nezināja par bēgļu krīzi - tas bija neprognozējami," sacīja Bērziņš, norādot, ka daudzos jautājumos koalīcija spējusi rast kopsaucēju.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Vējonis iepriekšējās divās dienās ticies ar visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem. Pēc tikšanās ar partijām prezidents ar rīkojumu uzdevis valdībai divu nedēļu laikā sagatavo rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā pauda ideju sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu. Viņš norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Dažas dienas vēlāk, 14.septembrī, Eiropas Savienības iekšlietu ministri sanāksmē vienojās par 160 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, taču nespēja panākt vienprātību par obligātajām kvotām. Sanāksmē gan nepiedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā. Lai gan "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai, tam aizvien nepiekrīt Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība.
Tikmēr Ārlietu ministrija ziņojumā valdībai uzsvērusi, ka atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas.
ES līderu samitā, par kura sasaukšanu ES prezidents plāno paziņot ceturtdien, obligāti izpildāmu lēmumu plānots pieņemt balsošanā, kurā "par" vai "pret" jānobalso kvalificētajam vairākumam – 55% no visiem apspriešanā iesaistīto dalībvalstu līderiem, ja šajās valstīs dzīvo vismaz 65% ES iedzīvotāju.
Iepriekš vēstīts, ka kvalificētais vairākums atbalsta bēgļu kvotas, par bēgļu uzņemšanu iestājas visas “vecās ES valstis”, pret iebilst Višegradas valstis – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija, kā arī Rumānija un Latvija. Dānija un Lielbritānija, iestājoties ES, vienojās par atrunu – uz tām neatteicas kopējā migrācijas politika, tāpēc tās nepiedalīsies balsojumā.
