Bažījas par iespēju zaudēt E-veselībai piešķirtos ES fondu līdzekļus

Finanšu ministrija bažījas par iespēju zaudēt Vienotajai veselības nozares elektroniskajai sistēmai (E-veselībai) piešķirtos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda, ka 2007.-2013.gada projektos patlaban turpinās pēc uzraudzības periods, kur Latvijai jādemonstrē, ka izveidotie e-pakalpojumi strādā, lai nebūtu riska zaudēt ES finansējumu.

"Pārbaudes parāda atsevišķus riskus, ka atsevišķi pakalpojumi tomēr nestrādā tā, kā vajadzētu, testa vide atšķiras no reālās vides," skaidroja Rancāne.

Viņa uzsvēra, ka Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nekavējoši jānovērš trūkumi, tie jāanalizē un atbildīgāk jāpieiet projektu vadībai.

Savukārt šajā plānošanas periodā projektu gaita tāpat nav pietiekamā kvalitātē, ņemot vērā gan jau pagājušo laiku, gan arī prognozējamo kavēšanos. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka patlaban signāli ir tādi, ka iepriekšējā perioda negatīvā prakse tiek turpināta.

"Patlaban sasniegts nav nekas, līgumi nav noslēgti. Respektējam NVD un Veselības ministrijas darbu, pārskatot projekta koncepciju, bet laiks iet uz priekšu," teica Rancāne.

Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka ir redzams, ka arī budžetā projektam ieplānotie līdzekļi netiek izmantoti cilvēkresursu kapacitātes dēļ. "Ja turpināsies tik nozīmīgi kavējumi arī tālāk, ko mēs arī paredzam, tad ir ārkārtīgi nozīmīgi stiprināt NVD kapacitāti, jo pretējā gadījumā resursi varētu tikt ieguldīti apšaubāmi, kas varētu nozīmēt līdzekļu zaudēšanu turpmāk," brīdināja Rancāne.

Veselības ministrijas (VM) pirms gada sagatavotā atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā liecināja - lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro.

No šī finansējuma 1.kartā, kas tika izveidota vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi, tika ieguldīti 325 630 eiro. Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2.kārtā, kad tika izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.

Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Kā norāda VM secinājumos par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā, lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti. Vienlaikus 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu - finansējuma trūkuma dēļ.

VM skaidroja, ka sākotnēji apstiprinātais plāns paredzēja, ka e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami 42,149 miljoni eiro, tostarp 2008.gadā 9,207 miljoni eiro, 2009.gadā 16,496 miljoni eiro, bet 2010.gadā. Plānotajā apjomā papildu finansējums netika piešķirts, proti, 2008.gadā tika piešķirti tikai 7% no plānā paredzētā, bet 2009.gadā - tikai 2%. Kā rezultātā bija iespējams īstenot tikai mazu daļu no plānotajiem pasākumiem, norāda ministrijā.

E-veselības ieviešanu Latvijā pavadīja virkne problēmu, kas ilgāku laiku liedza sistēmu pilnvērtīgi izmantot pacientu un mediķu vajadzībām.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti