Pirms dažām nedēļām Lietuvas un ārvalstu mediju uzmanību sev pievērsa Lietuvas pašos dienvidos esošās nelielās Dievenišķu pilsētas iedzīvotāji. Viņi protestēja pret valdības nodomu izvietot vairākus simtus migrantu pamestā ēkā blakus vietējai skolai.
Valdības atsūtītās amatpersonas aicināja Dievenišķu iedzīvotājus būt saprotošiem, jo arvien pieaugošo migrantu skaitu neesot kur izvietot. Tomēr vietējie bija nelokāmi. Viņuprāt, migrantu izmitināšanas centram nav jāatrodas blakus skolai. Pagaidām plāni par migrantu izmitināšanu pilsētiņā ir nolikti malā.
Latvijas Radio pagājušajā nedēļā devās uz Dievenišķiem. Apdzīvotā vieta atrodas tā dēvētajā Dievenišķu cilpā, ko no trīs pusēm ieskauj Baltkrievija. Šo nelielo teritoriju ar pārējo Lietuvu savieno tikai 2,5 kilometrus plata zemes strēle, pa kuru stiepjas vienīgais ceļš uz Dievenišķiem.
Aptuveni 15 kilometrus pirms Dievenišķiem izveidots robežsargu postenis. Robežsargi aptur Latvijas Radio automašīnu un liek atvērt bagāžnieku. Viņi vaicā, kādā nolūkā esam šeit ieradušies. Saņem atbildi, ka atbraukuši žurnālisti.
Viens no robežsargiem palūdz personu apliecinošus dokumentus, preses kartes un aiziet. Pēc dažām minūtēm viņš atgriežas, atdod dokumentus un novēl laimīgu ceļu.
Pēc neilga laika galamērķis ir sasniegts. Pilsētiņas ielās manāmi tikai daži cilvēki, pārsvarā gados veci.
Pie pamestas padomju laikos celtas četrstāvu ēkas sapulcējušies vietējie iedzīvotāji, lai protestētu pret imigrantiem. Tur joprojām redzami plakāti ar dažādiem uzrakstiem, piemēram, "Stop nelegāļiem", "Kāpēc Lietuvas robeža nav aizsargāta?" un "Ieklausieties Dievenišķu iedzīvotājos!".
Latvijas Radio uzrunāja blakus ēkai novietotas kravas automašīnas šoferi, kurš kavēja laiku viedtālrunī. Vīrietis vārdā Toms apgalvoja, ka nav vietējais, bet ieradies šeit darba darīšanās. Vaicāts, ko viņš domā par plaši atspoguļotajiem Dievenišķu iedzīvotāju protestiem pret imigrantiem, viņš atbildēja: "Ja es šeit dzīvotu, tad arī nevēlētos, ka viņi šeit atrodas. Viņiem ir atšķirīga kultūra un paražas. Viņiem ir sava kultūra, bet mums ir sava kultūra. Mēs lietas uztveram atšķirīgi, tāpēc nevarētu dzīvot kopā."
Tomēr viņš uzskata, ka Lietuvai ir jāpalīdz migrantiem, kuri valsts robežu ir šķērsojuši nelikumīgi.
"Lietuvai ir saistības. Mums imigrantiem ir jāpiešķir droša vieta, kur dzīvot. Tāds ir mans viedoklis. Nav tā, ka man viņi nepatīk, bet... Ja viņi strādā, tad viss kārtībā, bet ja nē, tad tā ir viņu problēma," piebilda Toms.
Pārāk tuvu skolai
Kamēr Latvijas Radio fotografēja protestētāju atstātos plakātus, piebrauca divas vietējās iedzīvotājas Irina un Tatjana. Viņas esot pamanījušas rosīšanos, tāpēc gribēja zināt, vai atbraucis žurnālists.
"Protestējām viena vienīga iemesla dēļ – pārāk mazs attālums starp skolu un ēku, kurā plānoja izmitināt migrantus. Tie ir tikai 24 metri. Mēs negribam, lai mūsu bērni redzētu karavīrus, kuri staigā ar automātiem pie skolas logiem. Mēs negribam, lai mūsu bērni redzētu cilvēkus, kuri kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ atrodas aiz žoga. Es uzskatu, ka tā ir psiholoģiska vardarbība pret bērniem. Skola ir pārāk tuvu, tāpēc sadursmju vai nekārtību gadījumā bērni varētu kļūt par ķīlniekiem," sacīja sieviete.
Vietējos bažīgus darījis arī šeit plānotais izmitināmo migrantu skaits.
"Šeit ir deklarējušies 500 cilvēku. Viņu vidū ir arī studenti, kuri dodas mācīties. Reāli pa dienu šeit paliek aptuveni 200 līdz 250 cilvēku. Pie mums gatavojās izmitināt 1500 migrantu. Tātad uz katru iedzīvotāju būtu vismaz pieci migranti. Šeit vairākums ir neaizsargāti iedzīvotāji – vecīši, bērni un sievietes. Pieci migranti uz vienu iedzīvotāju, tas ir pārāk daudz," uzskata Tatjana.
Vaicātas, ko viņas domā par to, ka šogad uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju ir aizturēts rekordliels skaits migrantu, Tatjana atbildēja: "Viņi ir parasti ļaudis, kuri šeit ierodas, jo viņiem, visticamāk, ir nepieciešama palīdzība. Bet ir jautājums, kādā veidā viņi šeit ierodas. Daudzi ierodas bez dokumentiem. Ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, tad viņam tā ir jālūdz likumīgā veidā, nepārkāpjot robežu un uzrādot kaut kādus dokumentus. Varas iestādēm ir jāzina, no kurienes šis cilvēks ir ieradies, kāda ir viņa pagātne un ko viņš vēlas."
Uz atvadām viņa sacīja paldies, ka Latvijas Radio interesējas par Lietuvas pierobežā notiekošo. "Šodien migranti plūst pie mums, bet rīt jau viņi var būt Latvijā," sacīja Tatjana.
Sadzīviskas ainiņas Alītas pilsētā
Tālāk Latvijas Radio devās dziļāk Lietuvas iekšzemē uz Alītas pilsētu, kur pamestā ēkā blakus lidlaukam ir izveidots izmitināšanas centrs uz robežas ar Baltkrieviju aizturētajiem migrantiem.
Ap trīsstāvu ēku ir izvietots jauns žogs, bet skatu uz pagalmu aizsedz zilas metāla plāksnes. Acīmredzot tas darīts, lai nepievērstu lieku uzmanību izmitināšanas centra iemītniekiem.
Caur spraudziņu redzams, ka daži no viņiem laiku kavē, dzenājot futbola bumbu. Izklausās, ka viņi savā starpā sabļaustās franču valodā. Starp vīriešu balsīm dzirdamas arī sieviešu balsis.
Dziļāk pagalmā žūst balta gultasveļa.
Pie žoga stāv policijas busiņš, kurā dežurē policists un robežsargs. Vaicāti, vai drīkst nofotografēt ēku, viņi nosaka stingru "nē" un aicina doties prom.
Robežsargs vien noteica, lai visi interesējošie jautājumi tiek adresēti atbildīgajām iestādēm.
Šāda Lietuvas varas iestāžu piesardzība ir saprotama, jo pēdējās nedēļās migrantu izmitināšanas vietās ir izcēlušies protesti un sadursmes, secināja Latvijas Radio.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
Lai samazinātu migrantu plūsmu, Lietuva gar Baltkrievijas robežu plāno uzbūvēt četrus metrus augstu žogu. Tāpat robežsargiem dots rīkojums sūtīt migrantus atpakaļ uz Baltkrieviju.
