Piektdien notikusi jau kārtējā protesta akcija, kuras laikā iedzīvotāji ar dažādiem plakātiem izgājuši pilsētas ielās, sagaidot amatpersonu ierašanos.
Bēgļu centru iekārto kopmītnēs
Ar plakātiem un bloķējot ceļus, Dievenišķu iedzīvotāji protestēja pret valdības plāniem bijušās skolas kopmītņu ēkā izmitināt aptuveni 500 migrantus. Pašā pilsētiņā ir aptuveni 600 iedzīvotāju.
Tikmēr iekšlietu ministres vietnieks atzinis, ka nožogojuma būve gar Lietuvas un Baltkrievijas robežu dzeloņstiepļu trūkuma dēļ nevirzās uz priekšu un Lietuva lūgusi palīdzību vairākām ārvalstīm.
Dievenišķu pilsētu netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas piektdien apmeklēja iekšlietu ministres Agnes Bilotaites vietnieks Vitālijs Dmitrijevs un policijas ģenerālkomisārs Renats Požēla. Viņus sagaidīja vairāk nekā 100 cilvēku ar Lietuvas karogiem un plakātiem, kas bija sapulcējušies pie bijušās Tehnoloģiju un biznesa skolas kopmītņu ēkas. Tur iecerēts uz laiku izveidot bēgļu izmitināšanas centru.
Iedzīvotāji raizējas par savu drošību
Uz piektdien pilsētas ielās izgājušo cilvēku plakātiem bija redzami uzraksti lietuviešu un poļu valodā. “Nepārkāpiet Dievenišķu iedzīvotāju tiesības!” un “Uzklausiet Dievenišķu iedzīvotājus!”.
Pie kopmītņu ēkas tika novietoti arī vairāki traktori, kas izrotāti ar Lietuvas karodziņiem, bet no automašīnām skanēja patriotiska mūzika.
Pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai lielā skaitā turpina ieplūst nelegālie migranti, tādēļ rodas nepieciešamība izmitināt šos cilvēkus. Lai gan Iekšlietu ministrija norāda, ka bēgļu centra teritorija būs iežogota un to sargās Sabiedrības drošības dienests, vietējie ļaudis pauduši bažas par savu un tuvinieku drošību.
Jau nedēļas sākumā grupa pilsētiņas iedzīvotāju piketēja pie Iekšlietu ministrijas ēkas Viļņā, un akcija pret nelegālo migrantu izmitināšanu notika arī ceturtdien, daži no tās dalībniekiem akcijas norises vietā arī palika pa nakti.
Vietējie negrib ne dzirdēt par kompromisu
Iekšlietu ministres padomniece Lina Laurinaitīte-Griģiene sacīja, ka pašlaik bijušajā skolas kopmītņu ēkā domāts izmitināt tikai ģimenes ar bērniem, kurām dzīves apstākļi robežsardzes iecirkņos nav piemēroti, tādēļ pastāvot cerība, ka izdosies draudzīgi vienoties ar vietējiem ļaudīm.
Tomēr pēc šīs dienas notikumiem pilsētiņā tā nebūt neizskatās. Vairāki iedzīvotāji pauduši gatavību nepamest bijušās skolas kopmītņu ēkas apkārtni, kamēr lēmums par centra izveidi netiks mainīts.
Amatpersonas vizītes laikā piedāvāja iedzīvotājiem risinājumu – migrantus pilsētiņā izmitinat tikai līdz 1.septembrim, un pēc tam pieņemt lēmumu par izmitināšanu citviet. Tomēr iedzīvotāji uz šādu piedāvājumu atbildēja ar vārdu “nē!” un “kauns!” skandēšanu.
Amatpersonas pēc tikšanās atzinušas, ka cilvēki šķietami nevēlas sadzirdēt kompromisa piedāvājumus, bet gatavi atkāpties tikai tad, ja tiks mainīts lēmums. Policijas ģenerālkomisārs arī centās kliedēt iedzīvotāju bailes un sacīja, ka pilsētā tiks izvietoti tik lieli policijas spēki, cik paši cilvēki vēlēsies.
Migranti nevar levitēt gaisā
Tika atkārtoti uzsvērts, ka esot panākta vienošanās par to, ka par drošību rūpēsies gan Sabiedrības drošības dienests, gan kriminālpolicijas darbinieki civilā apģērbā, tomēr skaits netiek minēts. Sagaidāms, ka cilvēku pretestība turpināsies un kompromisi vēl nav panākti. Neskatoties uz to, darbi bēgļu izmitināšanas centra izveidei turpinās.
Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte aicinājusi iedzīvotājus saprast, ka migranti kaut kur ir jāizmitina, kamēr tiek izskatīti viņu patvēruma lūgumi.
“Imigranti nevar levitēt gaisā, viņi jebkurā gadījumā kaut kur ir jāizvieto. Ir jārūpējas par pamatvajadzību nodrošināšanu, kas respektētu viņu kā cilvēku cieņu.
Ir jāveic procedūras, jāatrisina jautājumi par bēgļa statusu – kaut arī parasti lēmums par tā piešķiršanu ir negatīvs, jo visbiežāk šādam lūgumam nevar atrast pamatu.”
Lietuvā aptuveni 15 vietās pašlaik ir izvietoti 2300 migranti, pārsvarā no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
