Panorāma

I. Krapāne atsauc savu kandidatūru

Panorāma

Panorāma

VK: rehabilitācijas trūkums veicina invaliditāti

Baidoties no garas rindas, krūts vēža paciente rehabilitāciju apmaksā pati

Kitija Janele pirms dažiem gadiem pieveikusi krūts vēzi. Taču pēc operācijas rokas negribēja klausīt un kustības bija apgrūtinātas. Dzirdot citu vēža pacientu pieredzes stāstus, gaidot valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus, sieviete rindā nemaz neiestājās.

"Cilvēki, kas ir izstāvējuši rindā, viņiem piezvanīja pat pēc diviem gadiem. Ja divus gadus tu gaidi un neko nedari… tas nav mans mērķis. Pēc pusgada jau ir viss ielaists, ja tajā laikā neko nedara," stāstīja Janele.

Vēža slimnieki ir tā pacientu grupa, kurai rehabilitācija būtu jāsaņem vieniem no pirmajiem. Tomēr tikai nepilns procents izārstēto to saņēmuši, apjomīgā pārbaudē secina Valsts kontrole.

"Es arī vienā ārstniecības iestādē saņēmu uzreiz atteikumu, kad man bija rokas tūska. Pēc tam es griezos vienkārši individuāli pie viena fizioterapeita, kas bija gatavs ar mani strādāt, saprata, par ko ir runa," skaidroja Janele.

Tomēr izdevumi sievietei jānosedz pašai. Viena reize pie speciālista sasniedz 20 eiro, vēl 10 eiro Kitijai Janelei maksā baseina apmeklējums. Ja to neizmantotu, atgriezties medmāsas darbā sieviete, visticamāk, nevarētu.

Savlaicīga rehabilitācijas saņemšana ir viens no pamatnosacījumiem, lai cilvēks pēc slimības pēc iespējas ātrāk atgrieztos darbā. Valsts kontrole nule izpētījusi – Latvijā tas nestrādā. Vien nepilna desmitā daļa ambulatorās rehabilitācijas saņēmēju ir darba attiecībās. Veselības ministrijā tikmēr uzsver, ka revīzija notikusi par iepriekšējiem gadiem un kopš tā laika notikusi virkne uzlabojumu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti