Pieteikumā tiesai bija ietverti divi savstarpēji saistīti prasījumi. Abi pieteikumi AT saņemti pagājušajā nedēļā. Klaužs ar pieteikumu tiesā vērsās, jo viņam ir šaubas par viņa pārstāvētā saraksta – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – mandātu pareizu sadali starp saraksta kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā.
Klaužs uzskatīja, ka balsu skaitīšanas laikā publiski pieejamajā elektroniskajā vietnē attiecībā uz vēlēšanu zīmēs saskaitītajām “+” atzīmēm un svītrojumiem bijušas redzamas nesaprotamas izmaiņas.
Tiesa atzina, ka pieteicēja norādīto izmaiņu rašanās pamatā ir elektroniskās sistēmas, kas nodrošina provizorisko datu uzrādīšanu publiskai apskatei pieejamā vietnē, darbības princips. Tomēr tas nevarēja grozīt vēlēšanu rezultātu attiecībā uz pieteicēju. Tāpat AT nekonstatēja, ka pieteicēja norādīto izmaiņu pamatā būtu bijuši pārkāpumi vai kļūdas vēlēšanu komisiju un elektroniskās sistēmas pārziņa darbībā. Tāpat tiesa guva apstiprinājumu, ka vēlēšanu dati nav mainīti neatļautas iekšējas vai ārējas iejaukšanās un mijiedarbošanās elektroniskajā sistēmā rezultātā.
Lai pēc iespējas ātri informētu sabiedrību par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, atbilstoši elektroniski izveidotai sistēmai publiski pieejamā vietnē tika ievietoti balsu skaitīšanas procesā iegūti dati, kuriem nebija galīgā rezultāta rakstura, norāda tiesa. Katram vēlēšanu iecirknim saskaitot attiecīgajā sarakstā pie kandidātu uzvārdiem vēlētāju izdarītās “+” atzīmes un svītrojumus un noslēdzot par to balsu skaitīšanas protokolu, dati par to tika nodoti citstarp apskatei minētajā vietnē. Nodotie iecirkņu komisiju protokoli objektīvi pamatotos gadījumos varēja tikt atvērti formālu trūkumu novēršanai. Šādā gadījumā elektroniskā sistēma no publiski pieejamās vietnes izslēdza datus (saskaitītos rezultātus) par visu vēlēšanu novadu, kurā atrodas attiecīgais vēlēšanu iecirknis, skaidro AT.
Pēc formālo trūkumu novēršanas protokols bija atkārtoti slēdzams izmaiņām un ziņas par visu novadu atkārtoti tika ievietotas publiski pieejamā vietnē. Vienlaikus, neatkarīgi no minētā, publiskajā vietnē tika uzrādītas saņemtās ziņas arī no citiem vēlēšanu novadiem, kas ietvēra arī vēlētāju izdarīto izvēli par “+” atzīmēm vai svītrojumiem.
Tiesa konstatēja, ka atsevišķos vēlēšanu iecirkņos Līvānu novadā notika tiesiski pieļaujama iecirkņu komisiju protokolu atvēršana formālu trūkumu novēršanai. Līdz ar to no publiski pieejamās vietnes uz laiku tika izņemti dati par Līvānu novadu, tas ir, septiņiem vēlēšanu iecirkņiem.
Pārbaudot elektroniskās sistēmas pārziņa sniegtās ziņas par laiku, kurā noticis datu atsaukums no publiski pieejamās vietnes, un pieteicēja sniegtās ziņas par laiku, kurā pieteicējs bija konstatējis izmaiņas, tiesa konstatēja, ka tās ir saskanīgas.
AT pauž, ka vēlēšanu iecirkņa protokola atvēršana izmaiņām varēja radīt to “+” atzīmju un svītrojumu skaita izņemšanu no publiskās vietnes, uz ko pieteicējs norādīja kā uz nesaprotamām izmaiņām. Savukārt atkārtoti apstiprinot attiecīgos vēlēšanu iecirkņu protokolus, iepriekš izņemtie dati nemainīgā veidā atgriezās publiski pieejamajā vietnē. Turklāt, turpinoties ziņu nodošanai par saskaitītajām atzīmēm, par pieteicēju nodoto “+” atzīmju skaits palielinājās.
Klaužs tikmēr Latvijas Radio sacīja, ka pilnīgas pārliecības par godīgu skaitīšanas norisi viņam nav. "Un šo jautājumu Centrālā vēlēšanu komisija varēja atrisināt trīs, četru dienu laikā, pārskaitot 13 tūkstošus biļetenu. Un vispār tas noņemtu jebkuru šaubu ēnu. Bet tas netika darīts un tas ir ļoti nožēlojami un slikti, un neko labu neliecina par šīs komisijas darba stilu. Saprotiet, tur ir tikai viens teikums – noraidīt. Un es vispār esmu pateicīgs augstākās tiesas senatorēm, ka viņas vispār izskatīja šo jautājumu pēc būtības, viņš tika skatīts," teica Klaužs.
Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars to sauc par likumsakarīgu lēmumu. Jau iepriekš viņš pauda, ka salīdzinot datus CVK mājas lapā ar tiem, kas parādās iecirkņu protokolos, viss ir bijis vienāds un nekādu kļūdu plusu un svītrojumu skaitā nevar būt.
"Arī uz Klauža kunga norādītajiem faktiem, kuri it kā ir konstatēti vēlēšanu naktī, mēs pārliecinājāmies, ka nav nekāda iejaukšanās no ārpuses notikusi. Pārliecinājāmies, ka nav notikusi kāda manipulācija ar datiem pēc būtības, ka visi rezultāti ir akurāti sakārtoti iecirkņu protokolos, pārskatīti un šobrīd arī apkopoti. Tā kā tur nevarēja arī būt nekāds savādāks spriedums," teica Cimdars.
Pilns Augstākās tiesas nolēmums būs pieejams 21. novembrī. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams.
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanas norisinājās šā gada 6.oktobrī. Tajā 5% barjeru izdevās pārvarēt 7 politiskajiem spēkiem, tostarp Zaļo un Zemnieku savienībai, kuru 13.Saeimā pārstāvēs 11 deputāti. Pašreizējā parlamenta sasaukumā strādājošie Aija Barča un Jānis Klaužs ievēlēti netika.
Klaužs un Barča CVK iepriekš lūdza pārskaitīt par viņiem nodotās balsis 13.Saeimas vēlēšanās.
Klaužs vēlēšanu naktī aktīvi sekojis līdzi ienākošajiem rezultātiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā. Līdz plkst.1.15 viņam atzīmēto plusiņu skaits uzkāpis virs 1200. Bet vēl stundu vēlāk tas negaidīti nokrities par nepilniem pieciem simtiem, kamēr citiem atkal samazinājies svītrojumu skaits. Vēl 20 minūtes vēlāk plusiņu gan atkal ir ievērojami vairāk, tomēr redzētais Klaužam licis domāt, ka sistēmā kāds iejaucies, un ar šādām aizdomām viņš vērsies gan CVK, gan Drošības policijā. Tieši nepilni pieci simti plusiņu būtu ļāvuši Klaužam ZZS Latgales sarakstā pakāpties no ceturtās uz otro vietu un iekļūt Saeimā.
