Jaunās mācības būs ilgākas, ietvers dažādus praktiskus uzdevumus un noslēgsies ar grūtāku pārbaudījumu nekā līdz šim. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un audžuģimeņu pārstāvji izmaiņas uztver pozitīvi, jo tās audžuģimenes labāk sagatavos kontaktam ar bērniem.
Līdz šim audžuģimeņu apmācībās bija galvenokārt tikai jāklausās, taču turpmāk nodarbībās topošajiem audžuvecākiem būs jāpiedalās dažādās lomu spēlēs. Labklājības ministrijas pārstāve Kristīne Venta-Kittele uzsver, arī gala pārbaudījums būs sarežģītāks.
"Pārbaudījums ietver sevī daudzpakāpju izvērtēšanu, pašnovērtējumu, eksperta pasniedzēja atgriezenisko saiti, grupas atgriezenisko saiti, un, protams, būs arī zināšanu tests. Ja līdz šim bija jābūt vismaz četrām ballēm, lai tu saņemtu šo apliecinājumu, ka tu esi apguvis programmu, tad tagad vismaz ir jāiegūst septiņas balles," saka Venta - Kittele.
Audžuģimeņu apmācības būs arī garākas, turklāt audžuģimenēm būs jāapmeklē vismaz 90% nodarbību. Labklājības ministrijas pārstāve Venta-Kittele nenoliedz, turpmāk apmācības nokārtot būs grūtāk. "Jā, bet mums ir jāsaprot, ka tai aprūpei ir jābūt kvalitatīvai. Mēs zinām, ka šiem bērniem ir dažādas un smagas problēmas, un mums ir jābūt gataviem palīdzēt viņiem, jo diemžēl ir gadījumi, kad bērni ir jāņem ārā no audžuģimenēm," saka Venta - Kittele.
Vieni no izmaiņu ierosinātājiem bija Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Tās priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa stāsta, ka galvenais mērķis ir padarīt mācības praktiskas.
"Skaidrs, ka programmai ir jābūt vairāk vērstai uz to, lai tā sniegtu ne tikai zināšanas, bet arī prasmes un iemaņas. Proti, lai cilvēki, kas izvēlas kļūt par audžuģimeni, būtu gatavi saskarties ar tādām reālām situācijām un lai viņi varētu iejusties vairāk tajā lomā, kāda viņiem būs jāpilda pēc tam, kad būs kļuvušas par audžuģimenēm. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka apmācības, kuras tiks organizētas pēc jaunās programmas, būs noderīgas un palīdzēs gan audžuģimenēm, gan galvenokārt tiem bērniem, kas nonāk audžuģimenē," pauda Rieksta - Riekstiņa.
"Kā saka, jo grūtāk apmācībās, jo vieglāk karā," pauž Ārija Martukāne, kas pati audzina sešus audžubērnus un pasniedz apmācības Rīgā. Viņa stāsta, ka jaunās apmācības labāk ļaus audžuvecākiem izprast bērnus, kā arī parādīs, ka viņi nav vieni.
"Varētu mēs runāt tieši par latvieti kā tādu. Viņam liekas, ka bērniņš ir ievietots, tā tagad ir mana problēma, man ar to pašam jātiek galā, ja es netieku, es esmu slikts audžuvecāks," saka Martukāne. "Nav slikti audžuvecāki, audžuvecāki ir ļoti dažādi. Bet, ir problēma, ir jāsaprot, ka blakus ir bāriņtiesa, blakus ir sociālais dienests. Audžuģimenei ir faktiski jābūt tā kā tādam menedžerim. Ja kaut ko es nemāku, ja kaut ko es nezinu, ja kaut kas nesanāk, piesaistam attiecīgos speciālistus, un to gan apmācībās var iemācīt," viņa pauda.
Latvijā šobrīd ir 588 audžuģimenes, kurās aug 1299 bērni. Gadā plānots apmācīt 70 audžuģimenes.
