Atklājot Audriņu radaru, Latvijas politiķi un militārās personas uzsvāra, ka tādējādi ievilkts vēl viens krustiņš kopējā Baltijas gaisa telpas kontroles projekta „Baltnet” izpildē. Militārā objekta uzstādīšana Audriņos toreiz gan radīja iedzīvotāju protestus, kopumā tika savākti ap 20 000 parakstu pret radara klātbūtni Audriņos. Iedzīvotāju lielākās bažas bija par starojumu, ko var izplatīt radars un slikti atsaukties uz vidi un cilvēku veselību.
Iežogota teritorija ap Rēzeknes lidlauku Audriņu pagastā, kur uz vārtiem rakstīts „NBS aizsargājams objekts” un „Ieeja aizliegta”, ir pirmais, kas paveras ap galveno pirms 10 gadiem lauka vidū uzstādīto militāro objektu - ASV ražoto vairāk nekā 10 miljonus eiro vērto trīsdimensiju radaru „TPS-117”. Tas vizuāli atgādina uz kvadrātiskas mājiņas uzliktu lielu bumbu. Par to, ka tas ir apsargāts militārs objekts, uzreiz liecina bruņota karavīra interese par svešu personu klātbūtni objekta tuvumā. Iekšā tikt nevar.
Tikmēr iedzīvotājiem par „Lielo bumbu”, kā viņi sauc radaru, neziņas daudz. „„Lielajā bumbā” jau neviens nesēž,” saka kāda kundze. Pirmie iedzīvotāji, kurus Latvijas Radio sastop, iebraucot pašos Audriņos un kam vaicāju par radaru, ir autobusa pieturā sēdošs sirmgalvju pāris Juris un Veneranda. „Sadzīvojam mierīgi,” saka Juris un atminas, ka savulaik radaru uzstādīja nakts laikā.
Juris un Veneranda vēl pirms dažiem gadiem bija audriņieši, dzīvojuši pie paša radara. Tagad viņi dzīvo citā pagastā un uz Audriņiem vien atbrauc, lai sakoptu kapus. Negatīvo nostāju pret radaru tāpat kā pirms 10 gadiem nav mainījuši.
„Nevajadzēja, (..) ietekmē – cilvēki slimo ar vēzi un mirst,” saka Juris. Viņāprāt, tāpēc nav arī ābolu ražas. Viņš gan atzīst, ka arī vietējais ceļš ir palicis labāks.
Audriņu pagasts nav liels. Te dzīvo vien nedaudz vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Ar objektu, pret kuru pirms 10 gadiem tika savākti ap 20 000 parakstu, jau saraduši un vairs nepievērš tik lielu uzmanību, stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Tihomirovs un pagasta iedzīvotājs Aivars, kuram sievasmāte joprojām dzīvo radara tiešā tuvumā. Pozitīvas pārmaiņas savā un pagasta dzīvē, esot blakus NATO objektam, viņi gan neesot pamanījuši.
Pēc radara uzstādīšanas Audriņiem un blakus esošajiem vēl sešiem pagastiem Aizsardzības ministrija maksājusi kompensāciju. Kopumā tie bijuši ap 140 000 latu, kas ieguldīti feldšerpunktu iekārtu iegādei un telpu sakārtošanai, kā arī veselības monitoringam - reizi gadā iespējai bez maksas veikt asins analīzes un sievietēm apmeklēt mamogrāfu. Šobrīd papildu izmeklējumi vairs netiek finansēti, taču bijuši pieprasīti, stāsta Audriņu iedzīvotāja Marija. Bažas par veselību pastāvot arī šobrīd. „Nu jau esam pieraduši. To jau grūti teikt, ir vai nav slimības. Tās var nākt ne tikai no radara,” saka Marija.
Neziņa un neskaidrība vairo šaubas, rada arī baumas, un tās ir jākliedē. Radars Audriņos ir pieredze un no kļūdām jāmācās, vērtējot situāciju šobrīd un 10 gadu griezumā, saka Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. „(..) Jebkura veida informācijai par jebkura veida aktivitāti ir jābūt laicīgai, citādi ir augsne baumām (..) Šos 10 gadus mēs sadzīvojām, un es ceru, ka šis radars mūs neietekmē,” saka Švarcs.
Oficiāli neizskan informācija – un to apliecina arī iepriekš veiktais monitorings, - ka radars ir pasliktinājis apkārtējo vidi vai iedzīvotāju veselību. Tomēr, runājot ar cilvēkiem, skaidri jaušams, ka ir aizdomas un bažas. Tāpat kā senais aizvainojams, ka objekts uzstādīts bez iedzīvotāju atbalsta un patiesībā arī dzīve nozīmīga NATO objekta tuvumā nav uzlabojusies .
