Pirms dažiem gadiem Tukumā ar Eiropas fondu atbalstu tika izbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas sistēmas tīkli ap 60 kilometru garumā, radot iespēju vairāk nekā 4000 mājsaimniecībām pieslēgties centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai. Ilgas kundze piedāvātās iespējas izmantojusi un ir ļoti apmierināta.
Tomēr pašreiz no jaunajām pieslēguma vietām izmantota vien apmēram puse. Lai mudinātu iedzīvotājus izmantot jaunieguvumu, no 1.februāra palielinātas ļidzšinējās asenizācijas izmaksas no 28,45 eiro par 6,5 kubikmetru mucu uz 52,11 eiro. Lielāko kāpumu kopējās izmaksās sastāda šķidro atkritumu utilizācija, kas ir apmēram trīs reizes dārgāka nekā centralizētajā kanalizācijas savākšanā.
„Šķidro atkritumu piesārņojums ir 13 reizes lielāks nekā tas, kas nāk pa tīklu, tātad, ja iziet no Ministru kabineta noteikumiem, tad cena būtu jāpareizina ar 13, nevis ar trīs, kā mēs šobrīd izdarījām,” skaidro SIA ''Tukuma ūdens'' inženiere Zanda Valaine.
Kanalizācijas notekūdeņu savākšanas cenas nosaka katras pašvaldības komunālie uzņēmumi, un Tukuma novads nebūt nav vienīgais, kur pieaugušas asenizācijas izmaksas. Iemesli līdzīgi arī citās pašvaldībās.
„Jelgavas novadā pēdējā laikā cilvēki interesējas par pieslēgumiem kanalizācijas sistēmai, tomēr iedzīvotāji ir samērā kūtri, un jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo cilvēki ir vairāk motivēti. Jo kaimiņam ir nosēdbedre, vēl kaimiņam, un agri vai vēlu sanāk situācija, kad mēs paši grimstam savos notekūdeņos,” stāsta Jelgavas novada komunālā uzņēmuma vadītāja Antra Alksne.
Turklāt paredzēts, ka jau no 2020.gada stāsies spēkā jauni decentralizētās kanalizācijas apsaimniekošanas noteikumi.
"Šīs kanalizācijas sistēmas iedzīvotājiem būs jāreģistrē, viņas nedrīkstēs būt nehermētiskas, viņām nedrīkst būt noplūdes vidē. Tur būs pārejas laiks, kura laikā iedzīvotājiem būs jāpārbūvē savas decentralizētās sistēmas,” skaidro SIA ''Tukuma ūdens''inženiere Valaine.
Jaunie decentralizētās kanalizācijas apsaimniekošanas noteikumi attieksies tikai uz pilsētām un ciematiem.
