Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vēlas ierobežot ierēdņu iespējas pāriet pretējā pusē

Trūkst aritmologu, cieš pacienti

Ārstu trūkuma dēļ pacienti laikus netiek pie sirds stimulatoru pārbaudēm

Rīgas Austrumu slimnīcas pacienti, kuriem ir sirds stimulators, kļuvuši par darba tiesisko attiecību strīda ķīlniekiem. Ārstiem, kuri strādāt vairāk par 1,25 slodzēm, katru nākamo darba stundu uzskata par virsstundu, kas jāapmaksā dubultā. Bet slimnīcas nav gatavas šī virsstundas segt. Un pacienti sāk just ārstu trūkumu. Vieni no pirmajiem to izjūt aritmologu pacienti, kuri netiek laikus veikt sirds stimulatoru pārbaudes.

Jau četrus gadus pensionētās ķīmiķes Valentīnas Lāces sirds savā ziņā ir mehāniska – ieoperētais sirds stimulators to darbina krietni ātrāk, nekā nogurusī sirds gribēja strādāt pati. Tagad viņai vienmēr jāizvairās no magnētiem un regulāri jādodas pie ārsta. Taču pierakstīties Gaiļezera poliklīnikā pie sava daktera pēkšņi vairs nevarēja.

“Mums aritmologs nepieņem, viņi strādā nodaļā, bet no poliklīnikas nebūs neviena. Bet es vēl pagājušajā nedēļu zvanīju uz “Stradiņiem”, viņi saka – mums pietiek savējo, par 52 eiro vēl varētu pieņemt, bet arī maksas iespējas nav. Līdz ar to tiem, kam mums ir stimulatori, ja nepārbaudīs, nestrādās aparāts, un tad var arī nomirt,” stāsta Valentīna Lāce.

Nomirt var arī no mirdzaritmijas. Šādu pacientu pirmdien operē divi aritmologi Gaiļezerā. Un, kamēr vienam glābj dzīvību četru, piecu stundu ilgā operācijā, viņi nevar pārbaudīt kardiostimulatorus citiem.

Problēmu atzīst arī Aritmoloģijas nodaļas vadītājs Jurijs Verbovenko: “Tā ir liela problēma, jo trūkst speciālistu. Mūsu klīnikā strādā trīs ārsti: viens no viņiem ir slims un divi mēģina nodrošināt neatliekamo palīdzību. Kas attiecas uz ambulatoro pieņemšanu, ir lielas problēmas, lielas rindas. Kolēģis, kas ir slims, pieņēma tieši ambulatoros pacientus. Tas tagad ir pārtraukts. Visi pārējie ir operāciju zālē un operē!”

Taujāts, kāpēc slimnīcā trūkst speciālistu, Verbovenko norāda uz aritmologu Aigari Rubuli: “Jūs varat dakterim Rubulim paprasīt. Viņam ir visi sertifikāti, bet viņš nez kāpēc strādā Gētebrogā, nevis Latvijā.”

“Karjeras iespējas, protams, alga. Man ir daudz draugu, viņiem 43 gadi, jau sirmi mati. Stress! Man tik balti mati nav. Tur tomēr ir mierīgāk. Darbs nav tik stresains un grūts. Vieglāk dzīvot. Var pavadīt laiku ar ģimeni un bērniem. Ja salīdzina ar Latviju, strādāt ir stipri vieglāk. Bet es braucu šurp un palīdzu. Tikko arī “Stradiņos” operēju,” stāsta Rubulis.

Algas starpība esot četras piecas reizes, un Gētebrogā par vienu darba slodzi iespējams saņemt piecus līdz septiņus tūkstošus eiro.

Tikmēr Austrumu slimnīcā mediķi vairāk par 1,25 slodzēm nestrādā. “Tagad ir aizliegts strādāt vairāk par 1,25 slodzēm. Tās ir virsstundas, kuras darba devējs negrib apmaksāt,” saka Aritmoloģijas nodaļas vadītājs.

Austrumu slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Baiba Štreinerte atzīst, ka mainītā apmaksas sistēma ieviesusi korekcijas ārstu pieņemšanās poliklīnikā: “Pirms tam viņiem visiem bija lielākas slodzes. Esam valsts ķīlnieki. Valsts mainīja nosacījumus, un mums pie tā jāpiemērojas.”

Viņa rāda aritmologu darba kabinetu, kurā veiks sirds stimulatoru pārbaudes. Tas iekārtots jaunajā poliklīnikā, un pacientam vairs nebūs jādodas uz desmito stāvu un jāmeklē savs ārsts tur. “Šodien atvests pēdējais kardiostimulatoru pārbaudes aparāts. Tuvākajā laikā ārsti sāks nākt uz pieņemšanām šeit lejā,” stāsta Štreinerte.

Taču pagaidām līgums noslēgts ar diviem ārstiem, lai gan vajadzētu četrus. Ar pārējiem diviem vēl cer vienoties. Pie ārsta, kuram pierakstu atvēra pirms nedēļas, rindā jāgaida mēnesis.

No vienas puses, liekot par virsstundām maksāt dubultā, ministrija teorētiski ļāvusi vairāk nopelnīt. No otras puses, slimnīcu budžeti neļauj to darīt. Bet cietējs atkal ir pacients.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti