Kā norāda Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa, narkokurjeri no Latvijas bieži vien nonāk aiz restēm valstīs, kur par narkotiku pārvadāšanu draud ļoti bargi sodi:
„Bieži vien mēs redzam, ka tas ir izmisuma solis. Cilvēki ir uzķērušies uz ātras peļņas solījuma āķa – „aizved paciņu, dabūsi summu”. Bet, kā mēs redzam, šie cilvēki ļoti bieži tiek notverti. Un viņi tiek notverti dažādās eksotiskās valstīs tālu no Eiropas Savienības, kur nav Latvijas konsulārās pārstāvniecības.
Topā ir Latīņamerika un Dienvidaustrumāzija.
Un šīs ir valstis, kas ļoti bargi vēršas pret narkokurjeriem. Pirms vairākiem gadiem bija situācija, kad vienam Latvijas valstspiederīgajam draudēja arī nāvessods, bet ar citas [Eiropas Savienības] dalībvalsts palīdzību viņu izdevās no tā izpestīt. Tagad viņš ir izcietis savu sodu un atgriezies Latvijā. Bet par šiem noziegumiem ir ļoti bargi sodi – ja ne nāvessodi un mūža ieslodzījumi, tad ļoti gari gadi cietumā. Un nevienā cietumā nav patīkami atrasties, sevišķi Dienvidaustrumāzijā vai Latīņamerikā.”
