Aktuāli

Veselības ministe Anda Čakša par ģimenes ārstu streiku

Aktuāli

Atskats uz «Sistēmas bērnu» rubriku: kas padarīts un kas mainījies?

Ar domes un vides dienesta atļauju pie Ventspils gadiem krājas ievērojams apjoms atkritumu

Ar domes un vides dienesta atļauju pie Ventspils gadiem krājas tonnām atkritumu no Anglijas

Valsts nolīgtais uzņēmums sācis no Jūrmalas izvest ap 14 000 tonnu atkritumu, kas palika pāri pēc 10 000 tonnu sadegšanas vērienīgajā ugunsgrēkā nelegālajā atkritumu glabātavā. Tikmēr līdzīga tādu pašu atkritumu glabātava izveidota netālu no Ventspils. Tikai atšķirībā no Jūrmalas gadījuma tur viss notiek legāli – Ventspils pašvaldības uzņēmuma apsaimniekotā atkritumu poligona teritorijā kāda privātfirma ievedusi 12 000 tonnu saķīpotu atkritumu no Lielbritānijas. Taču jau pirms vairākiem gadiem vietai bija jābūt tīrai. Tā vietā atkritumu apjoms būtiski audzis, ķīpas saplīsušas, bet draza nonāk apkārtējā vidē.

Atkritumi vairāku metru augstumā

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova saistībā ar nelegālo atkritumu glabātavu Jūrmalā šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteicās, ka tur sakrātie 24 000 tonnu atkritumu dienestam bijis pārsteigums. “Mums nav zināmas un mums nav informācijas, ka Latvijā būtu vēl tādas vietas. Es vides aizsardzības jomā strādāju vairāk nekā 20 gadus, un es nekad neko tādu nebiju redzējusi savā dzīvē. Arī pieredzējuši inspektori, kas piedalījās šajos darbos arī neko tādu nebija redzējuši. Mums tas bija absolūti vēl neredzēts mērogs. Ziņojiet un stāstiet gadījumā, ja kaut kas tāds aizdomīgs notiek,” sacīja Koļegova. “Par Jūrmalu mēs uzzinājām no iedzīvotāju sūdzības,” viņa piebilda.

Iedzīvotāji par līdzīgu situāciju vides dienestam sūdzējušies arī Ventspilī. Taču vietējā Ventspils reģionālā vides pārvalde atbildējusi, ka tūkstošiem tonnu gadiem stāvošu atkritumu ir legāla saimniecība.

15 kilometru no Ventspils Liepājas virzienā Vārves pagastā atrodas atkritumu apglabāšanas poligons “Pentuļi”. To apsaimnieko domes kapitālsabiedrība «Ventspils labiekārtošanas kombināts». Tas savukārt daļu zemes iznomājis privātfirmai “Vereco”.

Poligona teritorijā aiz izgāztuves kalna atklājas vairāku hektāru laukums, kurā pat piecu metru augstumā sakrautas ap kubikmetra ietilpības atkritumu ķīpas, aptītas ar melnu plēvi.

Daļa sagāzušās, virsējās saplīsušas un apaugušas garām nezālēm. Atkritumi ir visapkārt. Turklāt nojaušams, ka tie krājušies gadiem. Tur redzami zābaku pārpalikumi, plastmasas pudeles, auduma gabali, kartons un cita draza, ko iznēsā vējš un kaijas.

Sastaptais firmas “Vereco” pārstāvis ir nerunīgs. “Jāsāk ar to, ka jāsatiek galvenais [vadītājs], un tad var notikt viss pārējais. Ir noticis otrādi (..),” viņš saka, iebilstot, ka notiek fotografēšana.

Uzņēmums: Atkritumi nav pārstrādāti, jo kurināmā pieņēmējam tos tagad nevajag

Firmas vadība birojā Ventspils vecpilsētā nav sastopama. Telefonsarunā pēc tam valdes loceklis Aldis Stankevičs intervijas ierakstam nepiekrīt. Komentēt viņš gatavs tikai e-pastā.

Firma cieši sadarbojas ar domes uzņēmumu, no kā saņem atšķiroto sadzīves atkritumu frakciju, ko vēl iespējams izmantot. No Ventspils reģiona viņi gadā dabū 12 000 tonnu atkritumu jeb pusi no visa, kas tiek ievests poligonā.

“Pēc būtības “Vereco” no sadzīves atkritumiem nošķiro visu, ko ir iespējams izmantot otrreizēji, un nodod to tālākai pārstrādei: mīkstās un cietās plastmasas iepakojumu ražošanai, metāla materiālu vai iepakojumu ražošanai, vai arī no atkritumiem iegūtā kurināmā izmantošanai,” raksta Stankevičs. “Lai censtos maksimāli noslogot uzņēmuma rūpnīcu, ar Ventspils reģiona atkritumiem nepietiek, tie spēj noslogot tikai 50% no rūpnīcas jaudas. Līdz ar to tiek papildus ievesti atkritumi kurināmā ražošanai,” norāda uzņēmuma valdes loceklis.

Stankevičs atzīst, ka savulaik atkritumus savedis no ārzemēm.

“Atkritumi tika ievesti 2015.gada beigās, un tie pakāpeniski tiek pārstrādāti. Uzņēmumam ir sadarbība ar šāda kurināmā veida pieņēmēju Latvijā, tam šo pārstrādāto materiālu arī piegādājam.

Ir brīži, kad šo materiālu vajag daudz, un ir brīži, kad šo materiālu nevajag nemaz. Tas arī ir iemesls, kāpēc šie atkritumi vēl nav pārstrādāti pilnībā. Ņemot vērā “Vereco” darbību, ilgtermiņā šie atkritumi tiks pārstrādāti kurināmajā materiālā,” skaidro Stankevičs.

Atkritumu ir vairāk, nekā ir jāizved no Jūrmalas ugunsgrēka vietas

Ventspils reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājas Annas Adamsones skaidrojums mazliet atšķiras, taču viņa vietējo uzņēmēju aizstāv.

“2014.gadā Valsts vides dienesta Licenču daļa saskaņoja (..) atkritumu ievešanu no Anglijas: 12 000 tonnas piecos sūtījumos. Tas viss tika saņemts. To visu ir domāts pārfasēt un nodot “Cemex”. Tur bija problēmas, jo cementa ražošana apstājās un šie atkritumi pilnā apjomā netika pāršķiroti, pārfasēti un nodoti “Cemex”. Tagad viņi tur stāv, ir piesūkušies ar mitrumu un būtu jāpāržāvē,” norāda Adamsone. “Līdzko “Cemex” atsāks darbu, viņi atkritumus pieņems. Pārpalikums ir 17 000 tonnas,” bilst Adamsone.

Tātad poligona teritorijā gadiem glabājas 17 000 tonnu atkritumu, kas ir vairāk nekā 800 smago mašīnu kravu ietilpība un lielāks apjoms par to, kas pašlaik jāizved no Jūrmalas.

Pārstrādātājs dīkstāvi noliedz

Tikmēr ap 100 kilometru attālajā cementa ražošanas uzņēmumā “Cemex” dīkstāvi un kurināmā nepieņemšanu noliedz.

“Mēs varam pārstrādāt ļoti daudz materiāla. Gadā varam pieņemt vairāk nekā 100 000 tonnām. Latvijā ir tikai daži uzņēmumi, kas ražo šādu materiālu. Mums ir sadarbības līgums ar vienu Ventspils kompāniju. Mūsu sadarbība ilgst trīs gadus un, cik materiālus viņi saražo, tik piegādā,” stāsta Brocēnu cementa ražotāja kompānijas Vides nodaļas vadītāja Santa Kļava. “Ne vienu brīdi nav bijis tā, ka mēs kaut ko nepieņemtu. Tā nebūs taisnība. Protams, ja šis materiāls atbildīs mūsu kvalitātes prasībām,” saka Kļava.

Tādējādi izriet, ka Ventspils kompānija no Lielbritānijas ievestos atkritumus vienkārši nespēj sašķirot un nodrošināt “Cemex” prasīto kvalitāti.

Par to, ka noteiktajā gada laikā tūkstošiem tonnu gružu nav pārstrādāts, vides dienests uzņēmumam piemērojis 280 eiro naudas sodu. “Mēs  viņus kontrolējam katru gadu. Es tur biju pagājušajā nedēļā, pirmdien. Melnās ķīpas tur ir pajukušas,” klāsta Adamsone. “Tā tas diemžēl notiek (..),” viņa piebilst. Vaicāta, vai tic, ka uzņēmums aizvedīs atkritumus, viņa atsaka: “Variantu jau nav, jo poligonā apglabāt nedrīkst.”

Saskaņā ar “Lursoft” ziņām firma “Vereco” pērn apgrozīja 240 000 eiro, bet gadu noslēdza ar 65 tūkstošu eiro zaudējumiem. Arī uzņēmuma īpašnieces firmas strādā ar zaudējumiem, turklāt lielākā kapitāla turētāja juridiski slēpjas Kipras salā. Lai saņemtu atļauju vides piesārņošanai, “Vereco” vides dienestam solījis atkritumu šķirošanā nodarbināt 18 strādājošo. Taču datubāzes rāda 16 darbinieku kopā ar vadību.

Domes uzņēmuma “Ventspils labiekārtošanas kombināts” vadītājs poligona saimnieks Gaitis Celms skaidro – valdības noteikumi atkritumus pirms noglabāšanas liek šķirot, konkursa kārtībā izvēlējušies firmu “Vereco”. “Viņi no mums nomā zemi,” saka Celms, atzīstot, ka ir informēts par to, ka uz zemes ir atkritumi. “Absolūti nē,” viņš atbild, jautāts, vai ar atkritumu esamībai ir saistība ar viņu.

Vides dienestā norāda, ka vienkārši gaidīs, kad uzņēmums pusšķirotos un arvien augošos atkritumus realizēs pārstrādei. Nākamajā nedēļā no firmas gan tiekot gaidīts tālākās rīcības plāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti