2010. gadā Kandavas novada Matkules tolaik vēl pamatskolas uzturēšanai gadā no pašvaldības budžeta tika tērēti vairāk nekā 77 000 eiro. Bet šogad 35 sākumskolas bērniem nodokļu maksātāji tērē vairāk nekā 76 000 eiro, tāpēc tagad nolemts atkal skolu reorganizēt, atstājot vien bērnudārzu.
Lēmums pieņemts, raugoties arī uz topošo izglītības politikas stratēģiju, kas paredz, ka nauda sekos bērnam nevis uz novadu, bet skolu. "Ja mums rezerves fondā ir atļauts atstāt maksimālais 2%, ko mēs pat neatstājam [jau šobrīd], bet, ja mēs nevarēsim atstāt pat procentu, tas noteikti ietekmēs. Un tad ir stāsts, vai nu ir šī valsts politika par labu laukiem, vai pašvaldībai ir jāmaksā ne vien par skolas uzturēšanu, bet arī skolas direktoram un skolotājiem," norāda Kandavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Silvija Tiltiņa.
Matkules pagastā, kur deklarēti 600 iedzīvotāji, par skolas nākotni ir saskumuši, bet vairums saprot, ka šāds iznākums bija neizbēgams.
"Tas ir atkarīgs no valdības. No mums jau tas nav atkarīgs. Mums tam visam ir jāizdzīvo cauri un tāpēc neviens neies raudāt vai sūdzēties. Nu, ko es darīšu? Sūtīšu uz Kandavu vai Sabili vai Vāni, kas tuvāk," saka divu bērnu tēvs Erlens Bergs.
Vairāk par visu tos, kuri joprojām cenšas savu nākotni saistīt ar dzīvi laukos, satrauc, kā skolas likvidēšana ietekmēs pagasta nākotni.
Ja lielās novadu skolas vairs nevarēs dotēt mazās, pagastos paliks vien pensionāri, bet, kad mājas būs tukšas, tā būs tikai vēsture. Optimistiskajā scenārijā gleznainākās vietas nākotnē varētu kļūt par dzīvesvietu bagātiem rīdziniekiem vai no ārzemēm atbraukušajiem pensionāriem.
