"Par Eiropas jautājumu pastāvēja uzskats, ka parasto cilvēku tas neinteresē, kas tad ir Eiropa, mēs esam kaut kur nomalē un Eiropa uz mums neattiecas, bet gan klātienes diskusijās, gan internetā pierādījās pretējais.
Latviešiem ir, ko teikt par Eiropas nākotni, ir diezgan kvalitatīvs tas sakāmais.
Vienā no iepriekšējiem "Eirobarometra" pētījumiem 65% aptaujāto saka, ka mēs jau neko nevaram ietekmēt, bet tas ierosinājumu skaits, kvalitāte, tēmas lieliski saskan ar to, ko domā pārējās Eiropas iedzīvotāji, īstenībā pat saskan arī ar to politiku, kas Eiropā ir," portāla "manabalss.lv" projektu vadītājs Māris Jonovs kā piemēru min Latvijas iedzīvotāju aktīvi pausto viedokli par nepieciešamību ieviest depozīta sistēmu Latvijā.
Tas saskan ar Eiropas Parlamenta lēmumu aizliegt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Lēmums stāsies spēkā divu gadu laikā. Pagājušā gada vasarā un rudenī aptuveni 800 cilvēki piedalījās 23 pasākumos visā Latvijā.
"Es biju uz vienu pasākumu klātienē, un, protams, klātienē ir vieglāk nozagt pasākumu, sākot runāt par migrāciju. Bēgļi slikti un tā tālāk, un, protams, ka to tēmu paceļ, tad ir vajadzīgs ļoti prasmīgs moderators, lai to tēmu noliktu malā. Sapratām, paldies, pierakstīsim un ejam pie nākamās tēmas," teica Jonovs.
Idejas Eiropas nākotnei tika vāktas arī tiešsaistē. Ierosināt savus priekšlikumus un balsot par tiem varēja portālā "Manabalss.lv". Latvijas iedzīvotāji piedāvāja gandrīz 400 ideju. Tostarp arī inovatīvas. Piemēram, izdot grāmatu ar ES valstu pasakām visās valodās, lai vecāki pirms gulētiešanas varētu tās lasīt saviem bērniem.
Latvijas iedzīvotājus uztrauc arī nopietnie drošības jautājumi, uzsver Jonovs.
"Pastiprināti rūpēties tieši par tiem reģioniem, par tām nomalēm, kas ir mazāk apdzīvotas. Ja tu esi pie robežas, tad esi malā fiziski, ģeogrāfiski un visādi pakalpojumi vai preces ir dārgākas. Tad tie reģioni izmirst, un tas uzrādās kā reāls drošības risks. Un tad nu jāatbalsta reģionālie uzņēmēji, jāatbalsta iedzīvotāji. Cilvēki redz, ka ir kaut kā proaktīvi jārīkojas, lai Eiropa būtu drošībā, tai skaitā kiberdrošības jautājumi ir diezgan augsti arī Latvijas aptaujā."
Bailes par to, ka ES varētu izjukt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, pārlieku liela birokrātija, nevienlīdzība, eiroskepses un populisma izplatīšanās. Šīs ir dažas no Latvijas pilsoņu paustajām bažām saistībā ar ES nākotni. Kā tas ietekmē iedzīvotāju attieksmi pret ES?
"Protams, eiroskepticisma tēma arī Latvijā tiek kurināta, īpaši uz vēlēšanām. Bija tāds ieteikums stāties ārā no Eiropas. Mēs to palaidām cauri. Ieteikums ir, ko var darīt?
Bet, palaižot platformā, redzams, ka tas bija pats nepopulārākais ieteikums," saka Jonovs.
Eiropas Politikas centra analītiķis Pols Bačers portālā "Euranet plus" iesaka visiem Eiroparlamenta deputātiem un deputātu kandidātiem rūpīgi izpētīt iedzīvotāju sniegtos atzinumus.
"Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām šī gada maijā, deputātu kandidātiem vajadzētu izmantot šos ziņojumus par pamatu savām kampaņām, jo tie labi parāda, ko cilvēki domā par Eiropu un ko viņi vēlas redzēt. Pēc vēlēšanām, kad mainīsies Eiropas iestāžu sastāvs, šo apspriežu rezultātiem ir jāparādās darba kārtībā. Un ir nepieciešami konkrēti priekšlikumi par to, kādi būs turpmākie pasākumi un kā šīs idejas tiks ņemtas vērā," norāda Bačers.
Apkopotie iedzīvotāju ierosinājumi un idejas palīdzēs noteikt prioritātes ES rīcībai nākamajos piecos gados.
