Ziņas par to, ka divi Igaunijas pilsoņi – tēvs un dēls – iespējams, ilgstoši spiegojuši Krievijas labā, īpaši skaļi izskanējušas, jo viens no viņiem bijis bruņoto spēku virsnieks ar pieeju klasificētai informācijai. Tā kā Latvijai ar Igauniju ir cieša militārā sadarbība, Aizsardzības ministrija nolēmusi veidot komisiju, kurai jāizvērtē, vai abu veiktās darbības varētu būt atstājušas iespaidu arī uz Latvijas drošību.
“Tāpat arī tiks vērtēts, vai ir bijusi kāda informācija vai pat kāda iespēja, ka ir bijis iemesls uzskatīt, ka ir kompromitēta NBS darbība, valsts aizsardzības jautājumi. Tas, ko jau šobrīd varam apstiprināt, ka ar augstākās klasifikācijas dokumentiem, piemēram, Valsts aizsardzības plāns, valsts aizsardzības operatīvais plāns, Latvja nedalās ne ar vienu,” norāda ĀM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Uzmanību šim notikumam pievērsusi arī NATO. “Esam informēti par šo gadījumu un diviem Igaunijas pilsoņiem uzrādītajām nopietnajām apsūdzībām. NATO klasificētas informācijas aizsardzību uztver ļoti nopietni,” tās sarakstē ar LTV norādīja NATO preses sekretārs. Plašākus komentārus organizācija nesniegs, jo izmeklēšana vēl turpinās.
Bet, kā norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas drošības eksperts Jānis Bērziņš, iespējams, tieši informācija par NATO iespējamos spiegus interesējusi visvairāk:
“Visvērtīgākā informācija nav vienkārši par Igauniju vai par kādu individuālu valsti, bet NATO kopumā un par NATO plāniem.”
Eksperts gan noraida versiju, ka par vājo posmu šīs informācijas iegūšanai Krievija apzināti noskatījusi tieši Baltijas valstis. “Salīdzinoši nesen viena kundze tikai aizturēta ASV arī par spiegošanu. Lielbritānijā arī ir zināma liela aktivitāte. Čehijā ir liela arī,” saka Bērziņš.
Kā informē Igaunijas drošības policija, desmit gadu laikā kaimiņvalstī noķertas kopumā 14 personas, kas sadarbojušās ar dažādiem Krievijas specdienestiem.
Igaunijas drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu arī uzrunājis sabiedrību, aicinot pieteikties tos, kam bijuši kādi kontakti ar Krievijas vai kādas citas valsts specdienestiem. “Labāk nekavējoties mūs informēt un neturpināt šo sadarbību, jo agrāk vai vēlāk šos cilvēkus noķers un viņu dzīves, visticamāk, salauzīs notiesājošs spriedums. Sadarboties ar ārvalstu specdienestiem neatmaksājas,” paziņoja Sinisalu.
Gan Latvijā, gan Igaunijā jebkuram, kas vēlas darboties Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Aizsardzības ministrijā, jāsaņem pieeja gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa klasificētai informācijai. Tomēr, kā pēc nesenā atklājuma norādījusi Igaunijas drošības policija, arī šis siets nav simtprocentīgi uzticams.
KONTEKSTS:
Šonedēļ Igaunijā aizturēti divi šīs valsts pilsoņi par spiegošanu Krievijas labā. Abi piecus gadus Krievijai nodevuši informāciju, kas satur arī valsts noslēpumu.
Viens no spiegiem ilgu laiku dienējis Igaunijas aizsardzības spēkos. Viņš iepriekš uzskatīts par integrācijas spilgtu paraugu.
