Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš Latvijas Radio apliecināja, ka vēstniecībai patlaban zvana arī Krievijas valstspiederīgie par iespēju uz laiku nokļūt Latvijā. Tā kā apturēta vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem, Krievijas iedzīvotāji nelielu interesi izrāda arī par patvēruma iespējām. Pieteikumus arī no Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izvērtēs katru individuāli – kā līdz šim.
Vīzas Krievijas pilsoņiem izsniedz tikai īpašos gadījumos, bet Ārlietu ministrijā ir novērota neliela interese par iespēju nokļūt Latvijā. Ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris stāstīja: "Šobrīd mēs saņemam arī jautājumus par iespējām patverties vai nonākt arī brīvajā pasaulē, tie ir daži desmiti zvanu un e-pasti, kuros cilvēki par šo interesējas.
Krievijas sabiedrībai mēs pieklājīgi norādām, ka Krievija ir jūsu valsts, kura šobrīd pastrādā visšausminošāko noziegumu pret mieru un pastrādā kara noziegumus. Un sabiedrības aktīvā daļa, kura meklē šobrīd iespējas doties citur, ir tā, kas var arī panākt kādas pārmaiņas.
Izņēmumu gadījumi būs tikai atsevišķi humāni apsvērumi, kā tuvinieka bēres, kuras jāapmeklē šeit. Vai ģimenes apvienošanas nolūkā mēs vīzu izsniegsim," stāstīja Beķeris.
Biedrība ‘’Patvērums drošā māja’’ apstiprināja, ka ir jautājumi par politiskā patvēruma iespēju Latvijā arī no Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem, taču to pagaidām nav daudz. Organizācijas pārstāve Gunta Vīksne vērtēja, ka patvēruma lūgšanas procedūra patlaban ir pieejama arī šiem cilvēkiem.
"Ir bijuši jautājumi saņemtajos e-pastos par to, ka Krievijas pilsoņi vēlas šeit pieprasīt patvērumu saistībā ar politisko situāciju Krievijā. Tāpat ir bijuši jautājumi, ka Krievijā jaunieši un studenti, protestējot pret karu Ukrainā, vēlas strādāt šeit brīvprātīgajā darbā, lai palīdzētu ukraiņiem. Arī mēs esam diskutējuši par šo jautājumu. Pieļaujam, ka šāda interese no Krievijas parastajiem iedzīvotājiem būs arī lielāka," stāstīja Vīksne.
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iesniegumus par patvērumu Latvijā, kā līdz šim, izvērtēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tās pārstāve Madara Puķe norādīja, ka patlaban nav saņemts vēl neviens šāds pieprasījums no Krievijas pilsoņiem, bet interese par to pēdējās nedēļas laikā pieaug.
"Interese ir daudz lielāka nekā pirms Krievijas kara Ukrainā. Prognozējam, ka tā varētu palielināties.
Šobrīd Krievijas iedzīvotāji vairāk interesējas par procedūru, un daži arī norāda, ka uztraucas tieši par vārda brīvības liegumu Krievijā. Bēgļa statusu var saņemt patvēruma meklētājs, kas pamatoti baidās no vajāšanas savā valstī, tas var būt rases, reliģijas, tautības dēļ vai politiskās pārliecības dēļ. Alternatīvo statusu var saņemt persona, kuru mītnes zemē apdraud karš, nāvessods, spīdzināšana, pazemojoša attieksme," stāstīja Puķe.
Savukārt Valsts robežsardzē informēja, ka patlaban nav bijuši kādu Krievijas pilsoņu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
