Aktuāli

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga par arodbiedrību protestiem

Aktuāli

LR korespondente Baiba Kušķe par Krusta ceļu Aglonā

Ar diviem jauniem torņiem stiprinās Latvijas mediju apraidi pierobežā

Ar diviem jauniem torņiem stiprinās Latvijas mediju apraidi pierobežā

Pagājušās nedēļas nogalē valdībā aiz slēgtām durvīm apstiprināja divu apraides torņu būvniecību pierobežā - pie Viļakas un Krāslavas novada Skaistā. Tā būs viena no iniciatīvām informatīvās telpas drošības plāna pasākumos, kas vērsti uz medijpratības stiprināšanu, cīņu ar melu ziņām un bezmaksas virszemes apraides paplašināšanu.

Par to, ka tieši pierobežā ir vājākais valsts informatīvās telpas posms, kur Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nesasniedz visus Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā dzīvojošos, tiek runāts jau sen, jo nereti tur tieši spēcīgā signāla dēļ iedzīvotājiem vienkāršāk uztvert kaimiņvalstu raidošos radio un televīziju kanālus nekā savas valsts - Latvijas. Un tas nozīmē - dzīvot citā informatīvajā telpā un nezināt par notiekošo savā valstī, tā saka Skaistas pagasta iedzīvotāji, kas atzinīgi vērtē jaunā torņa būvniecības ieceri.

Krāslavas novada Skaistas pagasta pārvaldes vadītāja Gundega Grišāne norāda aptuvenu vietu, kur plānots viens no torņiem, kura uzdevums būs paplašināt bezmaksas virszemes apraidi pierobežā:

“Tornis būs pie ceļa Krāslava-Dagda, tā ir visaugstākā vieta mūsu pagastā. Turpat netālu pretī - pāri ceļam - ir ''TELE2'' tornis. Mēs ceram, ka uzlabosies sakaru kvalitāte. Mums šobrīd tā ir ļoti slikta. Vairāk pārklājās Krievija un Blatkrievija, bet Latvijas sakari ir ļoti slikti. Es pati šīs problēmas neizjūtu, jo man ir VIASAT, bet īpaši vecie cilvēki, pensionāri vairāk to jūt un labāk redz Krievijas un Baltkrievijas kanālus nekā Latvijas programmas. Un tad mēs varam brīnīties, ka mēs nezinām, kas notiek pie mums Latvijā, bet ļoti labi zinām, kas notiek Krievijā un Baltkrievijā.”

Arī radio sabiedriskā medija raidījumi ir ar fonu un trokšņiem, ļaujot pārliecināties par Latvijas Radio skanējuma kvalitāti, stāsta pagasta iedzīvotāja Nellija - vietējā veikala pārdevēja. Viņa pārliecināta - ir jādara viss, lai te, pierobežā, iedzīvotājiem būtu iespēja nevis sekot kaimiņvalstīs notiekošajam, bet skatīties un klausīties to, kas notiek pašu valstī, īpaši tas aktuāli jaunajai paaudzei.

“Ja bērniem prasa, kas ir Valsts prezidents, un viņi saka “batjka” jeb Lukašenko, tas tāpēc, ka viņi [televīzijā] redz Baltkrieviju un neredz Latviju. Skolā jau māca un runā latviski, bet, kad atnāk mājās un vecāki runā krieviski un skatās Baltkrievijas kanālus, jo tur nerāda Latviju, tad kā tas bērns var aptvert to visu,” saka Nellija.

Tieši tāpēc arī valdība akceptēja divu torņu būvniecību pierobežā, kas uzlabotu gan Latvijas kanālu apraides kvalitāti, gan to apjomu, to jau iepriekš Latvijas Radio atzina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. “Uzdevums tika akceptēts, ka mēs uzlabojam apraides tīklu. Jau iepriekš esam runājoši par divu torņu būvniecību, par ko tagad ir pozitīvs lēmums. Tos būvēs Skaistā un Viļakā. Mēs esam runājoši par to, ka nepieciešams virszemes apraidē pirmo tīklu paplašināt. Šāda rīcība ir atbalstīta.”

Pētera Orupa māja būs viena no tuvākajām, kas atradīsies netālu no plānotā torņa Krāslavas novada Skaistā. Pensionētais kungs, pie kura iebraukusi ciemos meita ar znotu, par apraides uzlabošanos tikai priecājas, īpaši radio, jo tur šobrīd vairāk problēmu, “radio mums drusku čirkst, un noteikti tas ir vajadzīgs, jo uzlabosies kvalitāte un nebūs to viļņu pārklājumu.”

Pēc valdības iecerēm, uzlabosies ne tikai Latvijas mediju apraides signāls, bet arī vairāk būs kanālu, ko skatīties.

Par to pārliecināta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Dace Ķezbere, jo, „nomainot aparatūru un pieceļot klāt šos divus torņus, Radio un televīzijas centrs apņemas nodrošināt zemes apraidē nevis piecus kanālus, kā tas ir šobrīd, bet iespēju redzēt desmit kanālus pašreizējā kvalitātē, vai arī ļaus dažiem kanāliem pāriet uz HD kvalitāti.”

Cita runa, vai iedzīvotāji izmantos un vairāk klausīsies un skatīsies Latvijas medijus, un vai tas mainīs cilvēku izvēles paradumus, par to aizdomājas paši Skaistas pagasta ļaudis:

“Ja būs tā raidījumu kvalitāte un viņi varēs redzēt to, ko var redzēt pa Baltkrieviju un Krieviju, tad varētu būt, ka tomēr izmaina. Bet mums jau tās jaunatnes paliek arvien mazāk un mazāk, bet televīziju skatās tie vecie cilvēki. Tagad jau internets ir, skaties ko gribi savā planšetē.”

“Man tas pilnīgi neko nemainīs, es radio vispār neklausos, viss ir internetā, bet no televīzijas skatos tikai krievu kanālus.”

“Redziet, pie mums puse ir krievisku runājošo, un viņiem arī patīk, ja runā krieviski. Tur arī pa Krieviju interesanti raidījumi - humora raidījumi, kādu pa Latvijas kanāliem nav. Agrāk kāds vēl bija, sieva skatījās teātra raidījumus, ļoti interesanti bija. Bet tagad tādu nav. Vasarā ieslēdz televīziju un nav ko skatīties.”

“Ja būs interesantāks piedāvājums no Latvijas kanālu puses, tad noteikti arī skatīsies. Bet tā vide ir tāda, kāda ir, - ir daudz krievu un baltkrievu tautības iedzīvotāju, un to tad viņi arī skatās, kas viņiem interesē.”

“Viss atkarīgs vairāk no paša cilvēka, ja ir tā vēlēšanās un gribēšana, tad tā arī būs. Protams, no vienas puses, var piedāvāt un tas būs arguments, ka ir piedāvāts, ka ir bijusi iespēja - lūdzu skaties, klausies. Bet, ja pats cilvēks to negribēs, ar varu to nevar piespiest. Ir pašam cilvēkam jābūt iekšējai motivācijai, lai gribētu klausīties Latvijas Radio un skatīties Latvijas Televīziju.”

Cik izmaksās apraides uzlabošana pierobežā, šobrīd nav zināms, jo valdības apstiprinātajam plānam ir ierobežotas pieejamības statuss.

Ja abus torņus un raidītājus pierobežā uzstādīs nākamgad, tad pēc konkursa rezultātiem izmaiņas bezmaksas apraides pakā varētu sagaidīt 2020.gadā.

Skaidrojot torņa lietderību, LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta norādīja, ka torņus izmanto visas tehnoloģiskās platformas – analogā apraide, ciparu apraide, televīzija, radio, datu pārraide, mobilie sakari. Līdz ar to jauni torņi ļaus uzlabot arī pārējās apraides formas, un mobilajiem operatoriem arī ir interese par jauniem torņiem.

“Šī infrastruktūra ir izmantojama visam, un tā ir tehnoloģiski neitrāla,” piebilda Bokta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti