Policijas eksperti meklē pirkstu nospiedumus un pēdas, ko varētu būt atstājuši zagļi, kuri naktī uz otrdienu no kapiem izlauza kapara priekšmetus. Metāla zagļi ir sabojājuši vēsturiskus latviešu meistardarbus, un tagad pēc skata palikušas necilas kapara vannas. Brāļu kapu centrālā daļā ir četras šādas piemiņas akas. Neskartas palikušas akas ar lauvām, bet pretējā pusē - no Allažu šūnakmens plāksnēm brutāli izlauztās akas, kuras bija rotātas ar dekoratīvajiem elementiem - saktām.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis stāsta, ka 1936.gadā, kad Brāļu kapi tika atklāti, kapara baseini kalpoja kā mūžīgā kustība, no kuriem ūdens tek no sienas. „Viņi [zagļi] ir paņēmuši tautisku saktu, pa kuru tek ūdens. Neesam atraduši, tāpēc mūsu uzdevums ir atrast saktu un to restaurēt,” saka Gailītis.
Laupītāji nozagtās lietas paslēpa blakus kapiem, pamestā kokzāģētavā. Slēpni atrada nejauši. Rīgas Brāļu kapu pārvaldnieci Ilonu Savočkinu trešdienas rītā uzrunājis viens no bijušajiem strādniekiem. Strādnieks vēstīja, ka viņš atradis ķerru, kas nozagta Meža kapos. „Iespējams, ka tur ir arī kādas mūsu lietas. Šajā vietā tika pamanīti divi vīrieši, kuri aizbēga,” norāda Savočkina.
Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir viens no lielākajiem sakrālas mākslas pieminekļiem Eiropā. Taču apsardzes nav. Tikai dežurants, kurš pēc Gailīša vārdiem ap četriem no rīta veic apgaitu. Tāpat jāņem vērā, ka tik lielā teritorijā dežurantam visu pārzināt ir neiespējami. Nepalīdzētu arī suns.
Zagļi uzlauza arī restauratoru vagoniņu un paņēma darba instrumentus. Šī īr otrā reize 13 gadu laikā, kad Brāļu kapus apzog. Pērn zagļi aiznesa kapara plāksnes. Kapu apsaimniekotāji spriež - būs jāliek novērošanas kameras. Beidzot būtu jāpieņem likums par Rīgas Brāļu kapiem, kas ļautu piesaistīt finansējumu arī apsardzes algošanai.
