Aptauja: Maz zina par atbalsta iespējām jauniešiem darba meklējumos

Latvijā dzīvo 54 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri ne strādā, ne mācās. Vairāk kā pusei no viņiem ir ļoti zems izglītības līmenis, secinājusi Labklājības ministrija. Lai palīdzētu šiem jauniešiem iegūt darbam vajadzīgo kvalifikāciju vai pirmo darba pieredzi, Eiropas Komisija radījusi dāsnus atbalsta pasākumus. Arī Latvijā jau gadu darbojas „Jauniešu garantijas” programma, taču speciālisti secina, ka garantija savu mērķi pilnībā nesasniedz, jo vairums jauniešu vienkārši par to neko nezina. Lai situāciju mainītu, šonedēļ sākta īpaša kampaņa „Jauniešu garantijas” popularizēšanai.

„Ar darba atrašanu iepriekš problēmu nav bijis, bet tieši ar kvalifikāciju. Kvalifikācijas būtībā nebija,” stāsta Ritvars Podziņš. Viņš ir viens no jauniešiem, kas pērn izmantoja „Jauniešu garantijas” atbalstu, lai nepabeigtās filozofijas studijas papildinātu ar projektu vadības zināšanām. Tagad programmas ietvaros sācis strādāt sabiedrisko attiecību jomā.

„Uz vietas apgūstu visu, kas saistīts ar sabiedriskajām attiecībām, paralēli ir iespēja asistēt projektu vadītājam projektu pieteikumos un iesaistīties ļoti interesantās kampaņās, projektos, kas saistīti ar vidi,” pieredzē dalās Ritvars.

„Jauniešu garantijā” pērn iesaistījušies apmēram 23 tūkstoši jauniešu bez darba pieredzes vai kvalifikācijas. Tieši prasmju trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijā bez darba ir piektā daļa jauniešu līdz 24 gadu vecumam, atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

„Līdz ar to šī „Jauniešu garantijas” programma ir tas līdzeklis, ar kuru varam jauniešiem palīdzēt. Vai palīdz? Jā. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas pērn šo programmu uzsāka, un rezultāti ir labi. (..) Pagājušogad caur karjeras konsultācijām izgāja kādi 19 tūkstoši jauniešu, un seši tūkstoši ir iekārtojušies pastāvīgā darbā,” klāsta ministrs.

Aptaujas gan rāda, ka Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, par šo pirms gada sākto vērienīgo atbalsta programmu dzirdējis vien retais.

„Visā Eiropas Savienībā 79% jauniešu atzina, ka neko nav dzirdējuši par tā saucamo „Jauniešu garantiju”. Latvijā rezultāts ir nedaudz labāks, bet arī nav īpaši labs – tikai 4% aptaujāto jauniešu teica, ka zina, kas tas ir, un vēl 25% par to kaut ko bija dzirdējuši,” jaunākos „Eurobarometer” datus citē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Programmas popularizēšanai tagad sākta īpaša kampaņa, kurā uz reģioniem pie jauniešiem brauks un par atbalsta iespējām stāstīs sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā diriģents Ints Teterovskis, dziedātāja Liene Šomase un arī „Ghetto Games” rīkotājs Raimonds Elbakjans.

„Dzīves mērķis ir atrast savu talantu, dzīves uzdevums – to attīstīt, un dzīves jēga – ar to dalīties. Šīs varētu būt trīs lietas, uz kurām es vienmēr jauniešus mudināšu,” uzsver Elbakjans.

Latvijai līdz 2020.gadam jauniešu atbalstam šajā programmā būs pieejami 66 miljoni eiro. Lai atbalstu saņemtu, jādodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru, kas palīdzēs iekārtoties subsidētā darba vietā, atrast praksi, izglītības programmu vai pat sākt pašam savu uzņēmumu.

Bažām, ka dāsnais atbalsts varētu izlutināt jauniešus un pieradināt pie pabalstiem, Labklājības ministrijā gan nepiekrīt. Katrs gadījums tiekot rūpīgi izvērtēts, un liela nozīme esot arī jaunieša motivācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt