Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Sociālās integrācijas valsts aģentūru no šā gada beigām līdz 2019.gada nogalei ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu plāno īstenot vairākus pasākumus, lai palīdzētu cilvēkiem ar 1.un 2.grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem iesaistīties darba tirgū.
LM pārstāve Sigita Rozentāle raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja, ka vispirms plānota darba tirgus izpēte, pēc kā noteiks profesijas, ko varētu veikt cilvēki ar invaliditāti. Tad taps nepieciešamās izglītības programmas un iesaistīta mērķa grupa - ne mazāk kā 100 cilvēku ar invaliditāti. "Tas ir minimums, kas jāsasniedz," sacīja LM pārstāve.
Korņeva uzskata, ka valdības otrdien atbalstītie pasākumi profesionālās rehabilitācijas jomā palīdzēs tirgū iesaistīt vairāk cilvēkus ar invaliditāti.
"Projekts ir ļoti jauks – tas vairāk būs virzīts uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem," vērtēja "Apeirona" pārstāve, norādot, ka šo cilvēku iesaistei darbā līdz šim vispār nekas netika darīts.
Kopējā pasākumā iecerētā mērķauditorija ir samērā "mazs cipars", taču labi, ka vismaz tik daudz cilvēkiem būs iespēja pamācīties. "Apeironā" ik gadu par darba iespējām interesējas ap 100 cilvēku ar invaliditāti - lielākoties Rīgā dzīvojošie, taču zvana arī no reģioniem, kur situācija ir vēl sarežģītāka.
Līdz šim cilvēkiem ar invaliditāti ir bijušas niecīgas iespējas iesaistīties darba tirgū. Iemesli tam ir dažādi - pieredzes trūkums, zems izglītības līmenis, grūti pieejama darba vide. Taču galvenais iemels ir darba devēju mazā ieinteresētība ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.
"Cilvēku ar invaliditāti pieņemšanu darbā varētu stimulēt, piemēram, nodokļu atlaides – tikai tās varētu risināt šo problēmu," domā Korņeva.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns piekrita, ka darba devējiem ir vajadzīgi kādi papildu stimuli cilvēku ar invaliditāti pieņemšanai darbā. Pašreiz uzņēmumi nav īpaši motivēti to darīt, jo, ja šādi cilvēki nav piemēroti darbam, tad viņus ir ļoti grūti atlaist.
"Taču no otras puses - tā ir problēma, ka ir cilvēki ar invaliditāti, kas nav nodarbināti. Veidojas atstumtības riski, cilvēki paši sevi izslēdz no sociālās aprites. Būtu ideāli, ja visi, kas vien var, piedalās šīs valsts iekšzemes kopprodukta veidošanā,” sprieda Leiškalns.
Viņaprāt, valdībā atbalstītie profesionālās rehabilitācijas pasākumi uzņēmumus vairāk stimulēs nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. Vēl pamazām uz priekšu virzās LM topošā sociālās uzņēmējdarbības koncepcija, kas arī palīdzēs risināt jautājumu par plašāku cilvēku ar invaliditāti iesaisti darba tirgū.
Nākotnē Latvija izjutīs arvien lielāku darba roku trūkumu un darba devēji būs vairāk ieinteresēti ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, uzskata Leiškalns.
