Rīta intervija

Samitā spriež par programmu pieejamību mākslīgā intelekta attīstītājiem

Rīta intervija

RSU pārstāve: Studiju maksa paceltā plānoti un atbilstoši notiekošajam ekonomikā

Zanda Kalniņa-Lukaševica analizē EPPA lēmumu atjaunot balsstiesības Krievijai

ĀM pārstāve: Latvija neplāno steigā pamest Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju

Lai gan izskanējis ierosinājums, ka Latvija varētu izstāties no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA), protestējot pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu tajā, Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) neplāno pieņemt sasteigtus un radikālus lēmumus, intervijā Latvijas Radio stāstīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").

Viņa skaidroja, ka situācijā ir divi risinājumi. Viens ir protestēt un atstāt EPPA, bet otrs palikt asamblejā un izteikt savu viedokli. ĀM pārstāve skaidroja, ka EPPA atstāšana nozīmē, ka vairs nebūs iespējas ietekmēt asamblejā notiekošo - proti, gan amatpersonu, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vēlēšanas, kā arī, piemēram, lēmumus saistībā ar Ukrainu.

Tādējādi no Kalniņas-Lukaševicas teiktā intervijā noprotams, ka Latvija ies otru ceļu. Paredzēts, ka tā koordinēs savu rīcību vismaz ar pārējām Baltijas valstīm, iespējams, arī citām, kuras protestēja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu un kopā ar Baltijas valstīm un Ukrainu atstāja EPPA sesiju.

Latvijas delegācija kopā ar citām situāciju centīsies ietekmēt ar aktīvu klātbūtni, paužot viedokli un mēģinot pārliecināt, ka principus nedrīkst nolikt malā iepretim vienas valsts politiskajām interesēm.

Kalniņa-Lukaševica stāstīja, ka lēmums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu tika pieņemts, jo Krievija nemaksāja dalības maksu Eiropas Padomē, kā arī draudēja izstāties no organizācijas. Vairāku gadu laikā Krievijas parāds organizācijā sasniedza 100 miljonus eiro. Padomei bija problēmas ar programmu izpildi, biroju uzturēšanu. Saņemot balsstiesības, Krievija apņēmusies parādu atdot.

Daudziem būtisks faktors bija arī Krievijas draudi izstāties no organizācijas, jo tad Krievijas pilsoņiem nebūtu pieejas Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Kalniņa-Lukaševica teica, ka arī šis arguments ir apšaubāms, jo Krievija tik un tā nerespektē tiesas lēmumus, kas "ir pretrunā ar tās konstitūciju".

Kalniņa-Lukaševica gan neuzskata, ka EPPA lēmums nozīmē, ka Eiropas attieksme pret Krieviju mainās. "Tā ir tikai viena organizācija, kas nav tieši saistīta ar Eiropas Savienību, kas tagad ir padevusies," teica ĀM pārstāve.

Viņa teica, ka EPPA lēmums atjaunot balsstiesības Krievijai parāda to, cik grūti ir uzturēt sankcijas ilgu laiku.

"Neviens nesolīja, kas tas būs ātri. (..) Ir jāspēj ilgstošā termiņā paust, ka citu valstu anektēšana nav pieņemama," teica Kalniņa-Lukaševica.

Viņa uzsvēra, ka jautājums ir par likuma varu un tiesiskumu - ko var un ko nevar darīt starptautiskā sabiedrībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt