Krievijai atjauno balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Pēc piecu gadu pārtraukuma atjaunotas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas tika apturētas pēc Krimas aneksijas. Šāds lēmums pieņemts otrdien balsojumā, neskatoties uz Ukrainas stingriem iebildumiem. Kā atbildes soli Kijeva apsver savas darbības apturēšana asamblejā.

Krievijai atjauno balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejāGints Amoliņš

    Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome, kas nav Eiropas Savienības organizācija, sastāv no 47 dalībvalstīm, kuras šajā organizācijā pārstāv aptuveni 300 šo valstu parlamentārieši. Eiropas Padome var paust rekomendācijas cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, tā atbild par tiesnešu iecelšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

    Pēc Krimas aneksijas pēdējos piecus gadus Krievijai Eiropas Padomē bijušas apturētas balsstiesības

    Taču pēc ilgām debatēm balsojumā otrdien pēc pusnakts Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma lēmumu Krievijas balsstiesības atjaunot.

    Neskatoties uz stingriem Ukrainas iebildumiem, par Krievijas balsstiesību atjaunošanu nobalsoja 118 parlamentārieši, tostarp tādu valstu kā Azerbaidžānas, Francijas un Turcijas. „Pret” – 62, starp kuriem arī visi trīs Latvijas delegāti, igauņi, lietuvieši, poļi, kā arī lielākā daļa Lielbritānijas parlamentāriešu.

    Rezultāts nozīme, ka Krievijas delegāti trešdien varēs balsot par organizācijas jauno ģenerālsekretāru. Lai amatā nomainītu norvēģi Turbjērnu Jaglandu, uz to kandidē Beļģijas premjera vietnieks Didjērs Reinderss un Horvātijas ārlietu ministre Marija Pejčinoviča-Buriča.

    Ukraina stingri iebilda Krievijas balsstiesību atjaunošanai. Kijeva brīdina, ka durvju atvēršana Maskavai nosūta sliktu signālu un iezīmēs pirmās plaisas starptautisko sankciju režīmā, kas pret Krieviju ieviestas pēc Krimas aneksijas.

    Protestējot pret lēmumu, Ukraina paziņojusi, ka tā var apturēt savas delegācijas darbību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

    "Uz šo brīdi Ukrainas delegācijas reakcija ir šāda: mēs pārtraucam darbu šajā sesijā, izņemot jautājumos, kas saistīti ar Krievijas Federācijas pilnvaru pārsūdzēšanu. Un tad vaicāsim Ukrainas Augstākajai Radai, Ukrainas prezidentam, Ukrainas Ārlietu ministrijai par Ukrainas nostājas izstrādi attiecībā uz mūsu valsts līdzdalību Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbā," sacīja Ukrainas delegācijas pārstāvis Oleksijs Hončareko.

    Krievijas Valsts domes deputāts Leonīds Sluckis savukārt teica, ka Eiropas Padomes ietekme un loma būs atkarīga no tā, vai Krievija ir klātesoša šajā organizācijā. Balsojuma rezultāts liecina, ka Krievijas pretinieku skaits Eiropā mazinās, vērtēja Krievijas parlamentārietis.

    Krievijas delegātiem Eiropas Padomē balsstiesības atņēma 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Kremļa atbilde bija asamblejas boikots un savu iemaksu apturēšana organizācijas budžetā. Krievija pirms diviem gadiem apturēja savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā. Tās ir 33 miljoni eiro un veido apmēram 7% kopējā budžeta.

    Maskava piedraudēja - ja tās delegācijai būs liegts piedalīties trešdienas balsojumā par organizācijas jauno ģenerālsekretāru, Krievija vispār izstāsies no Eiropas Padomes. Tas savukārt nozīmētu, ka Krievijas pilsoņi vairs nevarētu vērsties ar sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti