Panorāma

Panorāma

Panorāma

Alum akcīzes nodokli nesamazinās

Latvija atstāj EPPA sesiju

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas atstāj EPPA sesiju

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtraukušas dalību Strasbūrā notiekošajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sesijā un nolēmušas atgriezties mājās, lai ar savu valstu valdībām un parlamentiem konsultētos par kopīgu rīcību nākamajās sesijās.

ĪSUMĀ:

  • Baltijas un vēl četru valstu delegācijas atstāja EPPA sesiju.
  • Tās uzskata, ka Eiropas Padome vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru Krieviju, nevis tās upurus.
  • EPPA atjaunoja balsstiesības Krievijai, kaut arī Krimas aneksija turpinās.
  • Latvijas Ārlietu ministrija uzsver, ka neatbalsta Krievijas balsstiesību atjaunošanu.
  • Latvijas delegācijas pārstāvji saka, ka jāvienojas par kopēju pozīciju valstu starpā.
  • Nacionālā apvienība Saeimā virzīs lēmuma projektu par Latvijas darbības apturēšanu EPPA.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas delegāciju paziņojumā teikts, ka Eiropas Padome ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru, nevis agresijas upurus, un tāpēc organizācijas nākotne ir apdraudēta, jo tā zaudē cilvēku uzticību.

"Šodien mēs kā savu valstu delegāti nespējam atbildēt saviem cilvēkiem, kā tieši Eiropas Padome aizstāv viņu tiesības, ja (..) tā ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresora, nevis agresijas un represiju upuru labklājību. Eiropas Padomes kā tādas nākotne ir apdraudēta, jo Eiropas Padome sāk zaudēt to cilvēku uzticibu, kurus aizstāvēt ir tās uzdevums," teikts septiņu valstu delegāciju paziņojumā.

"Mēs atgriežamies mājās, lai konsultētos ar saviem parlamentiem un valdībām par kopīgu rīcību nākamajās sesijās," sacīts paziņojumā.

Septiņu valstu delegācijas uzsver, ka Krievijas delegācijas balsstiesību atjaunošana bez priekšnoteikumiem, lai gan Maskava nav izpildījusi nevienu no EPPA daudzajām prasībām, ir pretrunā ar Eiropas Padomes pamatvērtībām un statūtiem.

"Šis solis dod ļoti spēcīgu signālu valstij, kas ķeras pie bruņotas agresijas, cilvēku indēšanas, neievēro savu pilsoņu cilvēktiesības un neveicina, bet mēģina destabilizēt demokrātiju visā Eiropā," piebilsts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka EPPA trešdien apstiprināja Krievijas delegācijas pilnvaras. Par Krievijas delegācijas pilnvaru apstiprināšanu balsoja 116 asamblejas locekļi, bet pret – 62.

EPPA  otrdien vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā. Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118   EPPA  locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) savukārt izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver, ka neatbalsta Krievijas balsstiesību atjaunošanu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Krievijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā ir pretrunā ar Eiropas Padomes principiem un pamatvērtībām, un nopietni iedragā Eiropas Padomes reputāciju un rīcībspēju, teikts ministrijas paziņojumā.

"Notikumu attīstība gan Eiropas Padomes Ministru komitejā šī gada maijā Helsinkos, gan pašreiz notiekošajā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā nav pieņemama. Latvija nevar ignorēt Krimas nelikumīgo aneksiju, konfliktu Donbasā un situāciju Abhāzijā un Dienvidosetijā. Latvija un tai līdzīgi domājošās valstis turpinās aktīvi konsultēties un rīkoties, lai  aizstāvētu starptautiskās tiesības un pamatvērtības," vēsta ministrija. 

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā ietilpst trīs pastāvīgie pārstāvji - Boriss Cilevičs no „Saskaņas”, Linda Ozola no „Jaunās konservatīvās partijas” un Marija Golubeva no „Attīstībai Par” Visi balsoja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu. Tālākos soļus un Krievijas balsstiesību atjaunošanas sekas sarunā ar Latvijas Radio skaidroja Golubeva.

"Es domāju, ka mums jāvienojas par tālāku rīcību vismaz ar Baltijas valstīm. Mums nevajadzētu neko darīt uz ātru roku pašiem. Kopumā es uzskatu, ka mums jāturpina darbība Eiropas Padomē un tās asamblejā, bet jābūt vienotiem pozīcijās par šādiem jautājumiem un mums jācīnās. Mums ir ļoti svarīgi cīnīties par to, lai standarti un vērtības, ko Eiropas Padome pārstāv savos statūtos un savā līdzšinējā darbībā, nepazūd.

Tas, ko mūsu kolēģi šajā gadījumā nesaprot, ir tas, ka vienkārši atļaujot vēlreiz sākt šo sarunu no tīras lapas, pēc manām un delegācijas domām, ir liela kļūda.

Tas nav tas veids, kā rīkoties gadījumā, ja viena valsts gadiem ilgi pārkāpj visus noteikumus un starptautiskās tiesības," pauda Golubeva.

Savukārt Ozola norādīja uz EPPA lēmuma negatīvo ietekmi: "Mēs jau redzam arī reakciju. Šodien viens no Krievijas delegātiem, strīdīgiem delegātiem, Leonīds Sluckis, pret kuru noteiktas ES sankcijas, ziņu aģentūrai TASS ir paziņojis, ka parlamentārās asamblejas solis ir pirmais solis tam, ka Krima tiek atzīta par Krievijai piederošu. Tā ka mēs jau šodien redzam reālu reakciju, kas ir ļoti nosodāma."

Tajā pašā laikā Cilevičs uzsvēra, ka Krievijai un tās pilsoņiem ir nozīmīgi būt Eiropas Padomē. "Ir svarīgi uz kādiem pamatiem tiek atjaunotas Krievijas balsstiesības. Es uzskatu, ka Krievijas līdzdalība Eiropas Padomē ir ārkārtīgi svarīga. Tā ir svarīga pašiem Krievijas iedzīvotājiem, jo kamēr Krievija paliek Eiropas Padomē, viņiem ir pieejami dažādi līdzekļi savu tiesību aizstāvēšanai, pirmkārt, Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Izstāšanās gadījumā situācija ar cilvēktiesībām Krievijā neizbēgami būtiski pasliktināsies, neviens nav ieinteresēts, lai tas notiktu," sacīja Cilevičs.

Savukārt Nacionālā apvienība aicinās Saeimu lemt par Latvijas darbības apturēšanu EPPA līdz Krievijas balsstiesību apturēšanai vai brīdim, kad Krievija atgriezīsies pie starptautisko tiesību un EPPA veidojošo principu ievērošanas, vēsta aģentūra LETA. Paredzēts, ka lēmuma projekts par Latvijas darbības apturēšanu EPPA tiks virzīts Saeimas tuvākajā ārkārtas sēdē.

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas atstāj EPPA sesijuRihards Plūme

    Trešdien notika arī asamblejas ģenerālsekretāra vēlēšanas, kurās uzvaru guva Horvātijas ārlietu ministre Marija Peičinoviča-Buriča. Viņa amatā stāsies 18.septembrī, kad postenī nomainīs bijušo Norvēģijas premjerministru Tūrbjernu Jāglannu.

     

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti