Panorāma

Diasporas pārstāvji simtgadi sagaida Latvijā

Panorāma

Latgales pierobežā attīstās paraugsaimniecības

Akadēmiķis Jānis Stradiņš par Latviju un latviešiem

Akadēmiķis Stradiņš: Vidējais latvietis ir individuālists, mazliet skaudīgs, dažkārt – skops

No valsts 100 gadiem 85 pieder arī izcilajam zinātniekam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Viņa vadībā šogad iznāca akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši" – vēl viena enciklopēdija par mūsu valsti un mums pašiem. Stradiņa vērtējumā vidējais latvietis ir mērens, individuālists, mazliet skaudīgs un dažkārt skops. 

Akadēmiķis Stradiņš kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem darbu pie apjomīgā rakstu krājuma sāka pirms gandrīz desmit gadiem. "Latvija un latvieši" ir par Latviju plašākais pētījums, kas tapis pēc valsts neatkarības atgūšanas. Divi biezi sējumi, un abi kopā sver 2,5 kilogramus.

"Poļu zinātnieki teic, ka šai enciklopēdijai vajadzētu kļūt latviešu ģimenēs, latviešu izdevumam vajadzētu kļūt it kā, teiksim, par tādu nu ģimenes zīmi, par Bībeli, ko varētu lasīt. Un es domāju, ka taisnība," vērtē akadēmiķis.

Tēmas iztirzātas padziļināti – katra ap 50 lappuses. Galvenā uzmanība pievērsta Latvijas vēsturei un tam, kā latvieši veidoja valsti. Jautāts, kāda ir latvieša definīcija, Stradiņš saka: esam nacionāla un reizē eiropeiska nācija, kas prot pietiekami labi uzvesties.  

"Vidējais latvietis ir mērens. Ir mazliet skaudīgs, to arī varētu sacīt, ir.. dažreiz skops, bet pēdējā laikā te, teiksim, tiešām parādās ļoti tāds dāsnums. Dāsnums pret slimniekiem, piemēram, pret tādiem līdzcilvēkiem. Un varbūt cilvēks ar viensētnieciskām iezīmēm. Kas tomēr ir individuālists. Varbūt pat pārāk lielā mērā, un tas var būt mūs kavē kaut kā vairāk sasniegt, teiksim. Mani ļoti biedē un neapmierina tas, ka latvieši pašreiz nu, varētu sacīt, ir tādi bronzas medaļas ieguvēji Baltijas triju tautu starpā. Mūsu panākumi nav tādi, kā gribētos. Bet katrā ziņā, es domāju, ka latviešiem ir centība, ir cerība uz izraušanos vienmēr," uzskata Stradiņš.

Akadēmiķis ir pārliecināts, ka tautu uz priekšu virzīs gadu desmitos iemiesotas lietas – kārtības izjūta, vēlme ap sevi radīt mieru un stabilitāti.

"Es nekādā ziņā negribētu pareģot kādu sliktu iznākumu vai nācijas pagaišanu, jo tie demogrāfiskie procenti, kas pašreiz ir, tomēr sāk stabilizēties pašreiz. Tā pašreiz ir mūsu nelaimīgā puse. Ģimenes kļūs tomēr samērā stabilas un lielākas veidojas," vērtēja Stradiņš.

Enciklopēdijas ievadā Jānis Stradiņš ierakstījis – Latvija ir iekļāvusies pasaules zelta miljardā.

"Zelta miljards – tas ir tas pārtikušais cilvēks, kas tomēr, teiksim dzīvo virs vidusmēra. Jo, ja mēs salīdzinām ar daudzām tautām, teiksim, Āfrikā, Latīņamerikā, arī Eiropas dienvidos, tad latvieši varbūt dzīvo labāk. Kaut kādā ziņā. Bet tas neattiecas uz visu. Liels mums ir nabadzības līmenis. Liels mums ir trūcīgo cilvēku līmenis, un to mēs neesam pratuši novērst," atzina  Stradiņš.

Lai gan Latvija ir maza, ir jomas, kur varam būt lieli, uzskata Stradiņš.

Latviešiem ir laba literatūra, laba mūzika, panākumi sportā. Ar tādiem sasniegumiem tomēr esam pāri vidusmēram pasaulē.

Rakstu krājums sagatavots Valsts pētījumu programmā “Letonika” un publicēts Baltijas Stratēģisko pētījumu centrā. Grāmata tulkota arī angļu valodā, un to plāno izdot arī krievu valodā.

"Atklāti sakot, pasaulē Latvija un "latvieši" nav pazīstams jēdziens. Samērā mazpazīstams jēdziens. Gruzīni, kazahi un ukraiņi un citas tautas tomēr, kas dzīvojuši Padomju Savienībā, un mēs, lai kā arī būtu.. Tomēr arī esam 50 gadus dzīvojuši Padomju Savienības apstākļos. Varbūt tur tā interese par latviešiem ir gandrīz lielāka nekā Rietumos. Rietumos mūsu trimda, protams. Interesējās par mums. Vācieši interesējas par mums. Daļēji interesējas skandināvu un mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, bet, patiesību sakot, mazāk," domā akadēmiķis.

Stradiņam drīz būs 85. jubileja. Daudz ko no krājumā aprakstītā akadēmiķis pieredzējis pats. Ulmaņlaikus, pirmo padomju okupāciju un vācu laikus.

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Es domāju, ka tos Raiņa vārdus var nocitēt un ka būtībā latviešiem ir kaut kā jāmainās. Varbūt ka notiks paaudžu maiņa.  Cerams, ka jaunās paaudzes būs labākas par vecajām, bet saglabās tomēr kaut kādu ieraugu. Ieraugu, kas ir palicies no seniem laikiem un kas latviešus virzīs uz priekšu. Tā kā to es gribētu novēlēt Latvijai."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt