Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Ķemeru sanatorijas liktenis izšķirsies tuvāko nedēļu laikā

Panorāma

Savākta nauda Dāvja ārstēšanai ASV

Darbu Latvijā noslēdz Polijas vēstnieks

Aizejošais Polijas vēstnieks cer uz izmaiņām sadarbībā ar Baltijas valstīm

Pēdējo darba dienu Latvijā 29.novembrī aizvadīja Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis. Drīz pēc viņa ierašanās Latvijā notika liktenīgā Smoļenskas aviokatastrofa, kurā aizgāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačinskis un citas augstākās valsts amatpersonas. Krīzes pārvarēšana, konflikts Ukrainā, Krievijas sankcijas un reģionālā drošība – tie ir tikai daži no jautājumiem, kas aktivizējuši sadarbību starp mūsu valstīm.

Raugoties uz NATO samita lēmumiem Velsā, uz Vašingtonas rīcību, palielinot gaisa patruļas un izvietojumus Austrumu robežā, redzams, ka akcents ir Polija un Baltijas valstis.

"Nevar vienai valstij atsevišķi veidot savu drošības modeli. Rūpējoties par drošību, vienmēr jāskatās plašāk un jāskatās uz reģionālo drošību," viedokli pauž Polijas vēstnieks Novakovskis.

Viņš uzskata, ka jārūpējas un jāgādā par drošību visā reģionā, ja pat ne par drošību visā Eiropā un pasaulē.

"Vēsture mūs – poļus – ir izmācījusi, ka Polija nekad nav bijusi droša, ja drošība nav valdījusi visā reģionā. Drošība tikai vienā atsevišķā valstī ir visai iluzora," savā pēdējā intervijā Latvijas vēstnieka amatā sacīja Novakovskis.

Aizejošais vēstnieks cer arī uz izmaiņām sadarbībā ar Baltijas valstīm, lai Latvija un Igaunija, pilnībā izmantotu Polijas militārās industrijas potenciālu un sagaidāmās izmaiņas. Lietuva ir iegādājusies no Polijas mobilās gaisa aizsardzības sistēmas,

"Domāju, ka Polijas partneri būtu ļoti apmierināti, ja sadarbību paplašinātu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijas aizsardzības ministrijas delegācija šogad bija ieradusies uz militāro gadatirgu, kas katru gadu norisinās Polijas pilsētā Keļce. Var secināt, ka Latvijas delegācijai bija liela interese par  mūsu piedāvājumu, un droši vien, tas raisa interesi par mūsu turpmāko sadarbību.

Manuprāt, mūsu valstīm ir ļoti svarīgi, lai visā reģionā militārajām tehnoloģijām būtu vienots reģionālais standarts.

Militārās sadarbības jautājumi starp Poliju un Latviju paliek un joprojām ir ļoti aktuāli gan mūsu abu valstu aizsardzības ministriju, gan ārlietu ministriju dienas kārtībā.

Kopīgi esam piedalījušies divās misijās – gan Irākā, gan Afganistānā. Un mums, jo īpaši Polijas pusei, ir labs reālās misijās pārbaudīts militārais aprīkojums. Šeit patiešām ir lielas iespējas militārās sadarbības padziļināšanai un paplašināšanai. Un Polija tajā ir ļoti ieinteresēta," sadarbības iespējas skaidro Novakovskis.

NATO pēdējā laikā ļoti bieži runā par tā saucamo "Smart Defence" jeb viedo aizsardzību, kas nozīmē izmaksu samazināšanu. Latvijas puse varētu piedalīties kopīgā helikopteru iepirkuma paketē, jo, rēķinot uz vienu vienību, ir lētāk iegādāties 70 helikopterus, nekā piegādājot vienai valstij atsevišķi četrus, racionāls ir Polijas vēstnieks.

"Runājot par citām iespējām, Polijai ir ļoti labi un misijās pārbaudīti bruņu transportieri, kurus mēs varam piedāvāt Latvijas pusei. Tāpat varam runāt par ļoti labas kvalitātes radaru sistēmām un pretgaisa aizsardzības sistēmām," piebilst Ježijs Mareks Novakovskis.

Atgriežoties pie Krievijas temata, kas, protams, ir ārkārtīgi aktuāls Austrumukrainas konflikta dēļ, vēstnieks atzīst Lietuvas prezidenentes Daļas Gribauskaites nesaudzīgos izteikumus.

Šajos apstākļos ir interesanti, ka otra valsts no tuvākajiem reģionālajiem partnerim, kas spēlē vadošo lomu Ukrainā – Polija – savos izteikumos ir bijusi stipri pragmatiskāka. Polijas nostāja publiskajā diplomātijā, attiecību pasliktināšanas virzienā ar Krieviju, bijusi mērenāka, zinot, ka Sankciju risku, kas neglābjami atstāj radikālu iespaidu uz ekonomiku.

"Protams, diplomātija ir sava veida runāšana. Tomēr politika un diplomātija ir arī darbošanās. Gribētu atzīmēt, ka, protams, neviens negrib, lai attiecības ar Krieviju pasliktinātos, bet šī brīža situācija ir tāda, ka bumbiņa atrodas Krievijas pusē, un mēs sagaidām, ka Krievija spers attiecīgus soļus. Protams, Eiropa nav ieinteresēta noteikt sankcijas. Visi saprot, ka tam sekos atbildes pasākumi. Neviens nevēlas sankcijas. Tas attiecas gan uz Eiropas Savienību, gan NATO, jo neviens nav ieinteresēts attiecību pasliktināšanā.

No otras puses, ja netiek reaģēts un netiek piemērotas nekādas sankcijas, tas nozīmē, ka Krievija tiek iedrošināta darboties tālāk un iet šo ceļu tālāk. Domāju, ka ļoti labi šo situāciju raksturo vecais labais NATO teiciens “more for more; less for less” jeb vairāk par vairāk; un mazāk par mazāk".

Godīgi sakot, mani pat pārsteidza, ka Krievijas sankciju ietekme uz Poliju nebija tik liela, kā varēja sagaidīt. Izrādījās tomēr, ka Polijas ekonomika ir pietiekami elastīga un spējīga reaģēt dažādos apstākļiem," atzina Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis.

Tajā pašā laikā, labi zināmie poļu ābolu un dārzeņu audzētāji.. Nevarēja nepamanīt, ka pieprasītais kompensāciju apjoms bija lielāks, nekā pamatots. Līdzīgi izrīkojās Itālijas piensaimnieki, kā rezultātā apturēja sankciju kompensāciju aprēķinu vispār un tas skāra arī citus. Šoreiz sankcijas kompensēja lēmēji Briseli, bet varēja būt savādāk, kad zaudējumi jāsedz no pašu kabatām.

"Šeit es gribētu uzsvērt vienu lietu. Gan mums Polijā, gan jums Latvijā ir jāsaprot, ka Brisele – tie esam mēs paši. Tas nav kaut kas tāds, kas stāv kaut kur pavisam atsevišķi un kaut kas tāds - pavisam nesaprotams tur tālu.

Par kompensācijām, ko saņemam, maksājām paši. Katra valsts iegulda savu naudu, tātad mēs esam daļa no Eiropas Savienības, un tur ieguldīta mūsu nauda. Tādējādi Briseles nauda arī ir mūsu nauda.

Jautājums ir par to, vai sankcijas ir tā lētākā investīcija mūsu valstu drošībā? Un es domāju, ka analītiķiem ir jāatrod atbilde uz šo jautājumu," kompensāciju avotus skaidro Polijas vēstnieks.

Zolitūdes traģēdijai līdzīgs gadījums bija arī Katovicē, Polijā, kur arī veica izmeklēšanu. Latvijā sabiedrība ir kritikas pilna par izmeklēšanas tempiem. 

"Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Bet, manuprāt, Polijas tiesību sistēma diezgan labi nodrošina sabiedrības intereses. Dažreiz pat labāk, nekā biznesa intereses. Protams, Polijas  gadījumā neviens nav apmierināts ar tiesas lēmumiem - tiesa jau ir notikusi. Taču jāatceras, ka Temīda ir bezkaislīga un tās acis ir aizsietas. Un jāpatur prātā, ka tas īsākais ceļš ne vienmēr ir tas pareizais, it īpaši tik sarežģītā jautājumā kā šis.

Bet es gribētu uzsvērt, ka Katovices traģēdija ir bezatbildības un kļūdu nelaimīga sakritība. Nedomāju, ka tā bija ļaunprātība, kas veikta tīšuprāt. Arī Polijā neviens nedomā, ka notikušo izraisīja apzināti ļauni nodomi.

To izraisīja apstākļu sakritība, bet, protams, bojāgājušo un cietušo ģimenes nav apmierinātas ar tiesu lēmumiem. Droši vien, tā šādās reizēs visās valstīs vienmēr jāņem vērā cilvēku psiholoģija," vērtē Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis.

Vēl viena traģēdija Polijas sakarā, kas izraisīja visas pasaules lielu uzmanību un šoku bija Smoļenskas aviokatastrofa. Tas sasaistījās ar Katiņas notikumiem, turklāt visi bojā gājušie valsts darboņi devās uz piemiņas pasākumiem. 

"Protams, sabiedrība nav apmierināta ar izmeklēšanas gaitu. Ir pagājuši pieci gadi kopš traģēdijas, bet faktiski nekas vēl nav pabeigts.

Tomēr šeit no Krievijas puses var saskatīt apzinātu darbību – Krievijas puse nesteidzas ar izmeklēšanu. Krievijas puse līdz šim nav mums atdevusi lidmašīnas atlūzas, un pat dažos jautājumos izmeklēšana tiek apgrūtināta.

Protams, nenoliedzami tas negatīvi ietekmē Polijas sabiedrības noskaņojumu pret Krieviju. Tomēr visumā varētu teikt, ka tās karstās emocijas, ko izraisīja šī traģēdija, ir nedaudz rimušas. Ir panākts tāds kā kompromiss. Protams, visi apzinās, ka šī ir briesmīga traģēdija. Un tā ir ļoti dažādu aplamību un nelaimīgu apstākļu sakritība. Un cilvēki to saprot.

Bet jautājums ir par to, kurā pusē šo nelādzību un neizdarību bija vairāk, kura puse ir procentuāli vainīgākā. Un to mēs līdz šim nevaram pateikt.

Protams, joprojām poļiem sāp sirds par šo traģēdiju, taču šīs emocijas vairs nav tik karstas. Tomēr, ņemot vērā notikumus Austrumukrainā, tas, protams, veido negatīvu sabiedrības attieksmi pret Krieviju," atzīst vēstnieks Novakovskis savā pēdējā darba dienā Latvijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt