Atved mīlestība un lauku mājas
Apes novada "Valdiņu" mājas tagad ir jaunā dzīves vieta arī no Īrijas atceļojušajam haskijam Kaudijam. Jo tāds bija saimnieces Andas Sutugovas lēmums – atgriezties Latvijā un, protams, līdzi arī ģimenes mīlulis.
"Jā, viņš atbrauca no Īrijas. Atbraucu sākumā es, bet dēls vēl palika Īrijā ar viņu. Un tad dēls arī izdomāja, ka brauks mājās, un tad, protams, viņam bija tas smagais ceļš ar kurjera busu atbraukt, bet nu, protams, viņš ir ļoti laimīgs, ka ir šeit… Nu es zināju, ka es jebkurā laikā atgriezīšos Latvijā, arī tad, kad braucu prom, bet tad man bija tā, ka biju visu Latvijā pazaudējusi, man nebija, kur atgriezties. Nu tad tas jau bija tas moments, ka man jau bija, kur," stāsta Anda Sutugova.
Andu, var teikt, ka mājās atveda mīlestība un iegādātās lauku mājas, kur nu jādomā, ko un kā stādīt, lai būtu arī ienākumi.
Šobrīd Anda Sutugova ir nokārtojusi formalitātes, lai iegūtu pašnodarbinātās statusu, un līdz ar to dažādos tirdziņos var tirgot savus rokdarbus.
"Jo, laukos dzīvojot, jau var darīt daudz ko. Tā ir tā pati ideja audzēt puķes, grieztos ziedus, jo vasarā Apē jau ir grūti nopirkt. Šogad mēģināju audzēt arī puķuzirņus siltumnīcā. Un tad ir doma tajos plašumos sastādīt krūmmellenes, avenes, un tad, kad izraksim dīķi, gribu lielogu dzērvenes piestādīt. Jo es esmu mājās un es esmu laimīga. Tur es jutos kā iespiesta čauliņā, nebija tādas brīvības sajūtas, tad šeit es esmu mājās," stāsta Anda.
Iegādātais lauku īpašums – mājas un zeme – Andai Sutugovai tagad ir pamats, lai veidotu savu dzīvi te, Latvijā.
Galvenā problēma – dzīvesvieta
Tieši dzīvesvietu, mājokļa jautājumu kā galveno problēmu, kas izkristalizējas sarunās ar aizbraucējiem, uzsver Vidzemes reemigrācijas koordinatore Ija Groza.
"Numur viens, es gribētu teikt, tas ir mājokļa, dzīvesvietas jautājums. Cilvēki vēlētos īrēt, cilvēki vēlētos iegādāties. Un tad nu ir vai nav šī piedāvājuma, vai cenas ir ļoti, ļoti neadekvātas. Tas ir tas mājokļa jautājums," stāsta Groza.
Otra galvenā problēma, kuru akcentē Vidzemes reemigrācijas koordinatore, ir darbs. Cilvēki baidās gan par to, vai varēs atrast darbu, gan arī par to, kāds būs atalgojums.
"Un īsti cilvēkiem nav drošības un uzticības šim darba devējam. Vai tiešām tiks samaksāts, vai tiks samaksāti visi nodokļi, visas tās lietas," norāda Groza.
Bet vēl, runājot par problēmām, kuras atbraucējiem vai tiem, kas vēlas atgriezties, rada bažas, ir veselības aprūpe. To kā galveno min Anda Sutugova.
"Tur mums bija tā alga lielāka. Mēs maksājām ļoti lielu daļu ne tieši nodokļos, bet veselības apdrošināšanai, bet tur pilnīgi viss bija par velti. Tu ej pie daktera, tev visas operācijas, visas zāles, viss tev ir. Ja tev kaut kas notiek, tu visu jau esi apmaksājis. Jo cilvēki domā: es atbraukšu uz Latviju, man kaut kas notiks un man tās naudas nebūs. Tas, es domāju, ir viens no svarīgākajiem, ko Latvijā vajadzētu sakārtot," uzskata Anda Sutugova.
Svarīga arī sabiedrības attieksme
Šobrīd vislielākā interese par atgriešanos ir ģimenēm ar bērniem līdz septiņiem gadiem. Tas ir brīdis, kad jāizšķiras iet skolā ārzemēs vai Latvijā.
Tātad tā ir cilvēku grupa, kurai ir nepieciešams atbalsts un vajadzīga pārliecība, ka skolas gaitu sākums Latvijā būs veiksmīgs.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēde Kristīne Saulītis atzīst, ka gan šajā ziņā, gan citos ar atgriešanos saistītos jautājumos ļoti svarīga ir sabiedrības attieksme.
"Likumu jau daudz un dažādu netrūkst. Tāpat dažādas lietas, ja mēs runājam par bērnu iešanu skolās vai bērnudārzos, bet ik uz soļa saskaras ar to, ka, tas vārds pat nav nelaipnība. Varbūt tā ir vienkārši tāda nevēlēšanās pat sadarboties, sarunāties, ka tu saproti, ka tā skola pat īstenībā negribētu ņemt, viņai ir jāņem, bet negribētu, tā ir viena lieta. Tad vēl tādas praktiskākas lietas, kā iestāties bērnudārzā, tāpat labāk saprast par veselības aprūpes lietām. Tas nav, ka sagaida kaut ko gatavu, bet vienkārši informāciju un atkal
informāciju nevis tādā ierēdnieciskā, tādā likumu devēju valodā, bet tā, lai cilvēki saprot. Mums jābūt ir atvērtiem kā sabiedrībai uzņemt cilvēkus," uzskata PBLA vadītāja.
Atgriezties gribētāju skaits aug
To, ka visveiksmīgāk ir atgriezties tiem, kuriem ir amata prasmes vai iegūta laba izglītība, uzsver Jānis Kreilis, kurš pēc ārzemēs pavadītiem deviņiem mācību un darba gadiem arī ir atgriezies Latvijā. Prombūtne un atgriešanās tad arī devusi ideju izveidot personālatlases uzņēmumu, kas palīdz atrast Latvijā darbu cilvēkiem, kuri guvuši pieredzi pasaulē. Jāņa Kreiļa vērotais liecina, ka atgriezties gribētāju skaits tomēr aug.
"Brauc atpakaļ, un no statistikas ir interesanti, ka arī lidostā vairāk ir šo ielidojušo nekā aizlidojošo pēdējos divos gados. Protams, pēc oficiālām ziņām, mēs vēl zaudējam cilvēkus, bet tas, ko mēs sakām, katru gadu, arī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, atgriežas apmēram 8-10 tūkstoši cilvēku. Tā kā mēs nedrīkstam aizmirst par viņiem tajā kopējā plūsmā, kamēr izskatās, ka tomēr bišķin vairāk aizbrauc, nekā atbrauc," lēš Jānis Kreilis.
Pamatā par atgriešanos domā gados jauni cilvēki, kuriem arī vieglāk kaut ko mainīt savā dzīvē.
"Es esmu atpakaļ, mani daudzi klasesbiedri ir atpakaļ. Tie ir gan uzņēmēji, gan darba ņēmēji, un var redzēt, viņiem īstenībā ļoti labi iet. Cilvēkiem ir daudz interesantākas karjeras, nekā tas ir bijis ārzemēs.
Zinu ļoti daudz paziņas, kas jaunuzņēmumus veido. Tā kā jaunajiem, ja ir duka iekšā, prāts un galva uz pleciem, ir visas iespējas," stāsta Jānis Kreilis.
Vidzemes reemigrācijas koordinatores apkopotie dati liecina, ka Vidzemes reģionā šogad atgriezušās ir 13 ģimenes, 15 ģimenes to plāno šogad vai nākamgad.
