Biedrības biedru sapulce martā nogalē apsprieda Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata iespējamos kandidātus un bija vienota uzskatā, ka esošā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča turpmākā darbība uz atkārtotu termiņu nav vēlama.
“Augstākās tiesas priekšsēdētājam jābūt apveltītam ar vadīšanas prasmēm. Esošais vadības stils nav pieņemams. Nav pieņemami, ka vadošos tiesas amatos nonāk tuvi draugi bez atbilstoša konkursa,” uzskata Administratīvo tiesnešu biedrība.
“Septiņu gadu laikā lietu uzkrājums Civillietu departamentā ir milzīgs, kas neveicina sabiedrības uzticēšanos taisnīgai tiesai un draud ar valsts atbildību par pārmērīgi ieilgušiem tiesu procesiem. Šo gadu laikā nav veikti efektīvi personāla pasākumi, lai sniegtu adekvātu atbildi lietu skaita pieaugumam. Tieši pretēji, veicināts tiesnešu skaita pieaugums Krimināllietu departamentā, kur lietu izskatīšanas termiņi ir visīsākie. Augstākās tiesas tiesnešiem nav komandas sajūtas, likvidējamo tiesu palātu tiesneši tiek pretnosatīti pārējiem, un tiesnešu sadarbības potenciāls nav izmantots,” norāda biedrība.
Augstākās tiesas priekšsēdētājam jābūt redzējumam un vīzijai gan par Augstāko tiesu, gan par tiesu sistēmu kopumā, jābūt tās līderim. Gan tiesneši, gan sabiedrība pamatoti saista Augstākās tiesas priekšsēdētāja darbību ar visu tiesu sistēmu, uzsver tiesneši.
“Esošā darbība Tieslietu padomes vadītāja amatā norāda, ka šāda stratēģiska redzējuma un līdera kvalitātes priekšsēdētājam nav. Tieslietu padome līdz šim ieslīgusi sīkumos, rīkojas “post factum” pēc Tieslietu ministrijas vai Saeimas Juridiskās komisijas ierosinājumiem. Nav mērķtiecīgas darbības tiesu sistēmas veidošanā,” savus iebildumus skaidro biedrība.
Jau vēstīts, ka uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu izvirzīti divi kandidāti – Bičkovičs un Andris Guļāns, kurš savulaik - no 1994. līdz 2008.gadam - bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Guļāns iepriekš atzina, ka piekritis kandidēt uz šo amatu, jo «jaunās sejas» vilcinājušās, un, ja būtu stiprs jauns kandidāts, viņš šādu soli nespertu.
