60 bezpajumtnieki ar speciāla projekta atbalstu atraduši darbu

Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta realizētā projekta "Motivācijas programmu izstrāde un ieviešana bezpajumtniekiem - bezdarbniekiem" ietvaros 60 bezpajumtnieki ir atraduši darbu, RD Sociālo jautājumu komitejas sēdē pastāstīja Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.

Viņa pavēstīja, ka projekta mērķis bija ieviest pakalpojumu kopumu, kas vērsti uz bezpajumtnieku pašvērtējuma celšanu un sapratnes veidošanu par sevi kā pilntiesīgu sabiedrības locekli, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, savu darba iemaņu un spēju atjaunošanu vai apgūšanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

"Mūsu bezpajumtnieki ir kā mazi bērni. Dzīvojot uz ielas, cilvēki kļūst tikpat nevarīgi un naivi kā bērni. Viņi aizmirst prasmes," skaidroja Kamerovska.

Projekta ietvaros nodrošināja darbu lielās un mazās grupās, smilšu terapiju, konsultācijas, lekcijas un praktiskās nodarbības par Labklājības departamenta ierosinātajām tēmām, kas skar veselību, atkarības, sevis pasniegšanu, darba prasmju paaugstināšanu, dzīvokļa īrēšanu un citas tēmas. Tāpat tika pārrunātas bezpajumtnieku ierosinātās tēmas - gods un cieņa, komunikācija un konflikti, brīvība un visatļautība, zemapziņa un sapņi, attiecības. Tika mainīts bezpajumtnieku ārējais izskats, tostarp mainītas frizūras un drēbes.

Kamerovska pavēstīja, ka vienā posmā, kas ietver 10 nodarbības, bezpajumtnieks drīkst piedalīties tikai vienreiz, taču tā kā atsevišķi bezpajumtnieki izteica vēlmi turpināt apmeklēt lekcijas, viņiem atļāva būt kā brīvklausītājiem. Bezpajumtnieki esot atzinuši, ka, klausoties otrreiz, viņi esot sapratuši visu daudz labāk.

"Viņi ir sākuši domāt, kāpēc es esmu tur, kur es esmu. Mums ir prieks strādāt ar cilvēkiem, kas grib kaut ko darīt. Ka arī viņi dod ierosmi tiem, kuri vēl darīt neko negrib," sacīja Kamerovska.

Komentējot iemeslus, kāpēc cilvēki nonāk uz ielas, Kamerovska norādīja, ka izglītības līmenim nav nozīmes. Patversmēs atrodas cilvēki gan ar 3.klases izglītību, gan ar trīs augstākajām izglītībām. Liela daļa cilvēku nonākuši šādā stāvoklī, jo "ir zaudējuši tuviniekus, kas ir bijis viņu materiālais atbalsta punkts, kā arī daļai tas ir padomju laika mantojums, jo šie cilvēki nav spējīgi patstāvīgi plānot savu dzīvi".

"Kādreiz visu noteica arodbiedrība, partijas komiteja. Bija dzīvoklis, par to nebija jāuztraucas. Ja atlaida no darba vienā fabrikā, gāja strādāt uz citu - darbs vienmēr bija nodrošināts. Šiem cilvēkiem ir grūti pārorientēties," skaidroja Kamerovska.

Projekts realizēts sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru laikā no 2012.gada 2.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Kopumā projektā iesaistījās 240 cilvēki.

Tāpat projekts tika turpināts arī 2014.gadā. Pērn projekta ietvaros realizēja 17 grupas, kurās piedalījās 91 klients. Kopumā reģistrēti 580 apmeklējumi.

Sociālais projekts atzīts par vienu no Eiropas 10 labākajiem projektiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti