TM pirmdien iesniedza Saeimā astoņus likumprojektus, kas attiecas uz partnerības regulējumu. Tas ir veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šādu uzdevumu Saeimai deva arī Satversmes tiesa. Tā savā spriedumā norādīja, ka valstī ir jānodrošina juridiska, ekonomiska un sociālā aizsardzība tiem cilvēkiem, kas ir attiecībās, dala kopīgu saimniecību un vēlas rūpēties viens par otru. Šis regulējums attiektos gan uz viendzimuma pāriem, gan divu dzimumu pāriem.
Līdz šim vairāki mēģinājumi juridiski nostiprināt neprecētu pāru kopdzīvi bijuši neveiksmīgi. Galvenie iebildumi saistīti ar to, ka šādas tiesības attiektos arī uz viendzimuma pāriem.
24 gadu laikā šī ir devītā reize, kad partnerības regulējums nonāk Saeimas darba kārtībā, un šoreiz var paļauties, ka šī regulējuma pieņemšanai būs Saeimas vairākuma atbalsts,
LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"). Ar šiem astoņiem likumprojektiem būs sperts ne ļoti milzīgs, bet nozīmīgs solis, ar ko valsts ieraudzīs to iedzīvotāju daļu, kas līdz šim atstāta bez pietiekamas juridiskas , ekonomiskas un sociālas aizsardzības, uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Agnese Krasta ("Jaunā Vienotība").
"Zināms arī, ka administratīvajās tiesās jau vairākos desmitos lietu par ģimenes tiesisko attiecību konstatēšanu ir bijuši labvēlīgi lēmumi un šie pāri jau ir izmantojuši tiesības vērsties pēc valsts pakalpojumiem vai apciemot savu partneri slimnīcā. Tādas šķietami pašsaprotamas lietas. Es domāju, ka šis ir absolūts minimums, ko mēs kā tiesiska valsts varam nodrošināt. Arī tas nekādā veidā nav pielīdzināts vai pretrunā pastāvošajam laulības institūtam," sacīja Krasta.
Paredzēts, ka partnerību varēs apstiprināt pie notāra, un ziņas par to būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Partnerības slēdzēji nedrīkstēs būt radinieki, nedrīkstēs būt laulībā.
Jaunais regulējums nodrošinās nodokļu atvieglojumus savstarpējos norēķinos, arī ārstniecības procesā šie cilvēki varēs tikt informēti par otra veselības stāvokli un lemt par otra cilvēka ārstniecību, skaidroja TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Vienlaikus šis statuss uzliek arī zināmus ierobežojumus, lai izvairītos no interešu konflikta. Piemēram, cilvēks nedrīkstēs būt par maksātnespējas administratoru, ja atrodas partnerattiecībās ar konkrētā procesa parādnieku.
Tāpat tiek uzsvērts – partnerība ir pieejama ne tikai viendzimuma pāriem, bet arī piemēram, pretējā dzimuma jauniešiem, kas vēlas juridiski sakārtot attiecības, bet vēl nav gatavi stāties laulībā, vai pensionāru pārim, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ekonomisku apsvērumu dēļ.
"Divi cilvēki, kuriem ir vēlme rūpēties vienam par otru, šo līgumu varēs noslēgt. Tas var būt gan sieviete un vīrietis, gan viendzimuma pāris. Tam nav nozīme. Ja divi cilvēki dzīvo kopā, tad ir svarīgi, lai viņiem būtu nodrošinātas elementāras tiesības, Ja vienam palicis slikti ar veselību, tad kādēļ lai otrais nevarētu par to zināt?" sacīja Saeimas Juridiskas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").
Tomēr komisijas sēdē izskanēja arī apgalvojums, ka šis piedāvātais partnerības regulējums apdraudētu laulības. To pauda deputāts Edmunds Teirumnieks no Nacionālās apvienības – politiskā spēka, kas ilgstoši iebildis šī regulējuma pieņemšanu.
"Faktiski mēs redzam, ka ar šo pakotni tiek grauts laulības institūts kā tāds un daļēji varētu runāt par tā dublēšanu. Jebkurā gadījumā mēs šo pakotni neatbalstām un arī balsošu pret," teica Teirumnieks.
Pret iecerēto regulējumu iestājās arī partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāts Vilis Krištopāns: "Tas ir viendzimuma attiecību legalizēšana visādās formās. Iesim tālāk, tālāk, tālāk, kamēr beigās aiziesim līdz bērnu adopcijai diviem gejiem vai divām lesbietēm. Es pret to esmu vienmēr bijis pret un arī būšu pret!"
Likumprojekta sagatavošanā piedalījās arī kustība "Dzīvesbiedri", kas šī lēmuma nonākšanu Saeimā vērtē kā soli pareizajā virzienā. Vienlaikus uzsverot – vairākas viendzimuma pāriem būtiskas lietas joprojām palikušas bez risinājuma.
"Divas būtiskas lietas, kas vēl nav risinātas ar šo, ir mantojuma jautājums un bērnu kopšanas pabalsta jautājums. Šie ir divi jautājumi, kas ir ļoti aktuāli pašreizējā brīdī un nav iekļauti dienaskārtībā," norādīja kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis.
Partnerības regulējumu Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt paātrinātā kārtībā, pirmajā lasījumā Saeimas sēdē to skatīs jau šajā ceturtdienā, bet galīgajā lasījumā – pēc nedēļas.
Paredzēts, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2024. gada jūlijā. To pieņemšanai paredzams Saeimas vairākuma atbalsts, ko iezīmēja arī balsojumi Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Šo astoņu likumprojektu virzību atbalstīja seši deputāti no koalīciju pārstāvošajām "Jaunās Vienotības", "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām, pret vai atturējās pārstāvji no opozīcijas – "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei!", Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta".
