Policijas darbinieki pilnveido zināšanas
Šobrīd Valsts policija turpina jau daudzas iesāktās aktivitātes prevencijas jomā, piemēram, izglīto sabiedrību, izstrādā dažādas kampaņas, veic drošības izvērtējums izglītības iestādēs, proti, kad Valsts policijas darbinieks dodas uz noteiktu skolu, lai izvērtētu notikušos incidentus, un tad sniedz rekomendācijas, lai uzlabotu drošo vidi izglītības iestādē, kā arī izglīto skolēnus par dažādiem drošības jautājumiem un riskiem, un skolēnu atbildību.
Kā norādīja Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākā referente Irēna Putane, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu ar bērniem nedrīkst strādāt policijas darbinieks vai jebkurš cits darbinieks, kas nav apmācīts darbā ar bērniem un bērnu tiesību aizsardzības jomā.
"Šobrīd Valsts policijas koledža īsteno "Bērnu tiesību aizsardzības" programmu un "Bērnu tiesību aizsardzības" programmu 2, kur policijas darbinieki tiek sagatavoti atbilstoši savai darba specifikai, kā viņiem strādāt un ko zināt, saskaroties ar bērniem, kas jau ir izdarījuši likumpārkāpumu. Plus policijas darbinieki tiek apmācīti arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas organizētajās mācībās," norādīja Putane.
Tāpat arī policijas darbinieki pilnveido zināšanas dažādās citās apmācībās un kursos.
Statistikas dati liecina, ka šī gada sešos mēnešos policijas uzskaitē ir nonākuši 106 bērni, kas ir mazāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad šajā laikā policijas uzskaitē bija 319 bērni.
Policija seko līdzi, vai uzskaites laikā bērns turpina darīt pārkāpumus vai tomēr labojas. Statistika rādot, ka ir recidīvs, proti, rīcība atkārtojas, kas, iespējams, ir signāls, ka šī brīža darbības nedod līdz galam vēlamo rezultātu.
Tāpēc Iekšlietu ministrija kā vienu no risinājumiem uzsvērusi agrīnu prevencijas sistēmas attīstīšanu; jo agrāk to sāks, jo agrāk novērsīs problēmu un bērniem varēs palīdzēt. Tāpat sadzirdētas arī citas ieceres. Piemēram, Tieslietu ministrijas vēlmi izveidot "terapijas iestādi" riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.
Plāno veidot īpašu iestādi ļoti augsta riska pusaudžiem
Tieslietu ministrijas kompetencē ir joma, kas attiecas uz bērniem, kuriem sistēma nav spējusi palīdzēt, proti, sodu piemērošana, sodu izpilde. Jautājumi, ar kuriem strādā, ir smagākie gadījumi, kur saskaras ar bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, pie kuriem Tieslietu ministrija ir strādājusi, ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, institūta reforma. Proti, tika izveidota darba grupa, kur bija gan pārstāvji no valsts pārvaldes, gan nevalstiskā sektora, kur tika runāts, vai šāda slēgta iestāde ir nepieciešama, jo kopš sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" slēgšanas nav nekā cita vietā.
Tieslietu ministrija ir veikusi padziļinātas intervijas ar daudziem ekspertiem, ir bijuši ārzemēs, lai pētītu labāko praksi, un secinājums ir tāds, ka visur pastāv šāda tipa iestādes, kā "pēdējā pietura pirms ieslodzījuma vietas" un ka arī Latvijā tāda iestāde ir vajadzīga. Taču balstoties uz citu konkrētu modeli un kvalitatīvu darbu, nevis tikai vienkārši "ēka, sienas un ieslodzīti bērni šajā iestādē".
Tieslietu ministrija pie tā visa vēl strādā, bet pirmais posms jau ir noslēdzies, un tuvāko nedēļu laikā plāno lūgt valdības akceptu izveidot šāda veida iestādi.
Paredzēts, ka iestādē bērns dzīvos, mācīsies, viņam būs nodrošināta veselības aprūpe, tostarp sociālā rehabilitācija, lai bērnu pēc iespējas agrāk atgrieztu sociālajā vidē. Iestāde būs paredzēta ļoti augsta riska pusaudžiem, kas nodara kaitējumu sev, citiem vai arī tad, ja izdarījuši noziedzīgus nodarījumus. Tieslietu ministrija ir izveidojusi detalizētus kritērijus, filtrus, kādi bērni tur nokļūs, lai nenonāktu tajā pašā situācijā, kā bija ar "Naukšēniem", jo mērķis ir bērniem sniegt palīdzību un neatmest ar roku arī tādos gadījumos, kad, piemēram, ir veikti noziedzīgi nodarījumi.
Skatot statistiku par 2022. gadu un šī gada pirmo pusgadu, Tieslietu ministrijas vecākā juriste Natālija Laveniece-Straupmane uzsvēra, ka pozitīva tendence ir, ka administratīvo sodu skaits kopumā samazinās. Taču ministrija ir izveidojusi arī sarakstu ar visbiežāk izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
"Lielākoties un līderis šajā topā viennozīmīgi ir kaitīgu vielu lietošana, tā ir smēķēšana vai tabakas izstrādājumu iegādāšanās. Šeit ir pārkāpumi, kas saistīti ar alkoholisko dzērienu lietošanu, tāpat arī ar narkotiskajām un psihotropajām vielām, faktiski tie ir pārkāpumi, ar kuriem bērns kaitē pats sev. Ir arī pārkāpumi, kas apdraud sabiedrību, tā ir sabiedriskās kārtības traucēšana jeb sīkais huligānisms, un arī transportlīdzekļu vadīšana bez tiesībām," klāstīja Laveniece-Straupmane.
NVO aicina izprast bērnus un viņu motīvus
Pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām (NVO) saistībā ar prevencijas jomu vairākkārt aicināja saprast, kāpēc bērni šādās situācijās vispār nonāk, proti, labāk izprast tieši bērnus un viņu motīvus.
Sarunas par šiem jautājumiem turpināsies tālāk, lai rastu atbilstošus risinājumus, bet jau pēc šīs sēdes tiks sagatavotas divas vēstules, kur viena būs Labklājības ministrijai ar ieteikumiem no NVO, otra Finanšu ministrijai ar mudinājumu pārskatīt finansējumu prevencijas jomā, ko otrdienas sēdē nemitīgi uzsvēra kā prioritāti.
Arī sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt un dot iespēju bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām izrauties no nelabvēlīgas vides un veidot motivētu, drošu, garīgi un fiziski veselīgu nākotni.
