Dobeles novadā atbalstu lūgušas jau tūkstoš mājsaimniecību, kuras palikušas bez logiem vai jumta. Iedzīvotājiem izmaksāti jau 1,4 miljoni eiro, bet ar to nekas nebeidzas.
"Vēl neesam ķērušies pie krīzes pabalstiem. Un ne visi ir izmaksāti. Ar šiem pabalstiem varētu būt kopā trīs miljoni," pastāstīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis.
Bojātas arī 30 pašvaldības ēkas. Viss kopā varētu izmaksāt ap pieciem miljoniem eiro. Pašvaldībai no šīm izmaksām pašai būs jāsedz 10%.
"Ja kaut vai 10% pašvaldības līdzfinansējums, tas ir pusmiljons, kas jāpārdala no kaut kādām rezervēm un jāgroza [budžets], lai varam kaut ko pavilkt. Bet vēl ir vesela virkne pozīciju, kur valsts atbalsta nav," turpināja Gorskis.
Turklāt ar seku likvidēšanu ir jāsteidzas.
"Visas ēkas ir jāatjauno šā gada laikā. Ja mēs to neizdarām, tad visas piešķirtās summas, finansējums, mums ir jāatgriež," skaidroja Gorskis.
Kopējo izmaksu ziņā Dobeles novads piedzīvos lielākos zaudējumus. Tomēr arī citiem novadiem tagad ir jaunas ķibeles. Piemēram, Madonas novadā visvairāk cietušas saimniecības ēkas, ar kuru atjaunošanu nevar palīdzēt ne valsts, ne pašvaldība.
"Daudzās fotogrāfijās redzams, ka mājai ir uzlikts labākais jumts, bet šķūņiem, fermām un kūtīm ir vecais šīferis, kurš ir palidojis," teica Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
Madonas novadā iedzīvotājiem tika dota iespēja bez maksas nodot šīferi – iedzīvotāji saveduši kopumā 100 tonnu.
Savukārt Jelgavas novadā pašvaldībai vislielākās izmaksas būs teritoriju attīrīšana no kokiem, it sevišķi kapos.
"Valdības nestabilitāte mums nenāk par labu, jo nav ar ko dialogu uzturēt.
Viņi šobrīd ir valdības veidošanas procesā aizņemti. Tas, ka šos kokus mums neattiecina, būtībā mums veido divas trešdaļas no izmaksu summas," skaidroja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis.
Arī Dobeles novadā cer, ka valsts varētu palīdzēt arī cīņā pret kritušajiem kokiem.
"Faktiski kilometra garumā koki ir nosprostojuši upes tecējumu, zivis arī slāpst. Un pašvaldībai nav resursu, lai šo upi attīrītu," norādīja Gorskis.
Un arī tas vēl nav viss. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka var palīdzēt iedzīvotājiem un cenšas to darīt, bet daudz mazo un vidējo uzņēmēju, kuriem nav apdrošināšanas, palikuši vieni.
"Dārzeņkopība, lopkopība ir nozares, kur neko neapdrošina. Pamatā graudaugiem, rapsim un visām citām kultūrām ir apdrošināšana, bet cietuši ir dažādi lauksaimnieki. Mūsu pusē ir cietuši tie, kas ir dārzeņu audzētāji," stāstīja Lasmanis.
Tukuma un Augšdaugavas novada pašvaldībās arī ir līdzīgi sarežģījumi. Mājsaimniecības Tukuma novadā saņēmušas 261 000 eiro, bet Augšdaugavas novadā saņemti 620 iesniegumu ar lūgumiem palīdzēt. Tos pašlaik pašvaldības komisijas izvērtē.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
Vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērā. Valsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
