Dienas ziņas

Kādas satiksmes izmaiņas būs Rīgā Dziesmu svētku laikā

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Liek novērst atšķirīgu attieksmi pret bērnudārzu pedagogiem

Tiesa: Bērnudārzu pedagogu zemākā algas likme neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 29. jūnijā, valdības apstiprināto zemāko darba algas likmi pirmsskolu pedagogiem atzina par neatbilstošu Satversmei, norādot, ka valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte nav attaisnojums, lai bērnudārzu pedagogiem maksātu mazāk nekā citiem skolotājiem, informēja tiesā.

ĪSUMĀ: 

  • Lietu Satversmes tiesā ierosināja pēc trīsdesmit astoņu 13. Saeimas deputātu pieteikuma.
  • Tiesa secināja – budžeta stabilitāte neattaisno mazāku algu bērnudārzu pedagogiem.
  • Pirmskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 2023. gada 1. janvāra ir 1070 eiro.
  • Izglītības un zinātnes ministrijā sola labot noteikumus tā, lai izpildītu Satversmes tiesas lemto ar 1. janvāri.
  • Pedagogu arodbiedrībā atzina, ka "šī ir uzvara", par ko tā ir cīnījusies gadiem.
  • Arodbiedrība: spriedums ietekmēs vairāk nekā 12 000 izglītības darbinieku.
  • Tiesa: visi pedagogi neatkarīgi no tā, kādā izglītības pakāpē viņi strādā, veic vienādas vērtības darbu.
  • Valdības akceptēto zemāko darba algas likmi šiem pedagogiem tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.

Ministrija sola situāciju labot, arodbiedrība – gandarīta

Pirmskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 2023. gada 1. janvāra ir 1070 eiro. Patlaban valdības noteikumi bērnudārzu pedagogiem nosaka mazāku atalgojumu par vienu darba stundu, salīdzinot ar pārējo izglītības pakāpju skolotājiem. Proti, pirmsskolas pedagogu vienas stundas darba samaksa tagad ir 6,69 eiro, bet pedagogiem pārējās pakāpēs joprojām ir vairāk – 7,50 eiro stundā. 

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Latvijas Televīzijai sacīja, ka labos noteikumus tā, lai izpildītu Satversmes tiesas lemto ar 1. janvāri, kad šīs normas ir atzītas par spēkā neesošām. 

IZM un valdība bija apņēmušās šo labot no 2025. gada. Satversmes tiesa uzdevusi netaisnību novērst gadu ātrāk.

IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa atzīmēja: "Mēs bijām plānojuši, ka ar 2025. gadu mēs izlīdzinām vienas stundas darba samaksu pirmsskolas pedagogiem un sākumskolas, un vidējās izglītības pedagogiem. Šobrīd veiksim aprēķinus, veiksim grozījumus normatīvajos dokumentos, lai šo procesu uzsāktu ar 2024. gada 1. janvāri. Respektīvi, izpildīsim Satversmes tiesas lēmumu. (..) Mēs veiksim aprēķinus par to, kāds papildu finansējums nepieciešams, lai pildītu šo Satversmes tiesas lēmumu. Noteikti līdz augustam būsim sagatavojuši aprēķinus un augusta beigās virzīsim grozījumus uz Ministru kabinetu."

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) atzina, ka "šī ir uzvara", par ko arodbiedrība ir cīnījusies gadiem. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pauda: "Tas tiešām LIZDA dienaskārtībā ir bijis padsmit gadu garumā, un beidzot ir atzīts, ka pirmsskolas pedagogi ir tādi paši pedagogi kā viņu kolēģi, un mēs sagaidām, ka vadība izpildīs tiesas spriedumu tādā apmērā un laikā, kā ir lemts. No 2024. gada ir pilnībā jānovērš šī nevienlīdzība un jāparedz atbilstošs finansējums valsts un arī pašvaldību budžetos."

Satversmes tiesas spriedums ietekmēs vairāk nekā 12 000 izglītības darbinieku, atzina pedagogu arodbiedrībā.

Tiesa secināja – budžeta stabilitāte neattaisno mazāku algu bērnudārzu pedagogiem

Lietu Satversmes tiesā ierosināja pēc trīsdesmit astoņu 13. Saeimas deputātu pieteikuma. 

Satversmes tiesa atzina, ka atšķirības pirmsskolas izglītības pedagogu un pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darbā ir saistītas ar mācību organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem. Atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, jo visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā, kurā izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu kopīgu mērķi – nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi.

Savukārt šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām.

Tāpēc pilnīgi visi pedagogi neatkarīgi no tā, kādā izglītības pakāpē viņi strādā, veic vienādas vērtības darbu un atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos,

secināja tiesa.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš norādīja: "Visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā, kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu kopīgu mērķi – nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi, un šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām. Konkrētajā gadījumā nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ ar apstrīdētajām normām noteikta atšķirīga attieksme, paredzot atšķirīgu zemāko mēneša darba algas likmi."

Vērtējot, vai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, Satversmes tiesa konstatēja, ka valdība ir izveidojusi tādu vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa nodrošināma ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām, bet arī no pašvaldību budžeta.

Tāpat valdība lēmusi nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes ziņā novērst līdz 2025. gada 1. janvārim un vairākkārt grozījusi apstrīdēto regulējumu, pakāpeniski izlīdzinot pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi. Tomēr tā joprojām atšķiras no pārējo pedagogu zemākās darba algas likmes.

Lai arī tiesa atzina, ka pakāpeniskas likmes izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta stabilitāti, šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi.

"Valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos,"

secināja Satversmes tiesa.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024. gada 1. janvāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti