Traģiskajos notikumos Zolitūdē vienā ēkā esošas kompānijas atšķirīgi rīkojās, atskanot trauksmes signalizācijai. Citi veica tūlītēju evakuāciju, citi, sekojot iekšējām instrukcijām, gaidīja, kad apsardze noskaidros, vai tā nav viltus trauksme, un pakļāva savus darbiniekus un veikala apmeklētājus nāves briesmām. Kā jārīkojas šādās situācijās, kādēļ valstī nav vienotas kārtības trauksmes signalizāciju gadījumos publiskās telpās?
Citu veikalu darbinieki paspējuši evakuēties
Zolitūdes "Maximā" zem viena jumta atradās "Maxima", "Drogas" un "Narvesen" veikali. Pēc publiski izskanējušās informācijas, necieta neviens "Narvesen" un "Drogu" darbinieks un apmeklētājs, jo visi paspēja evakuēties. Medijos parādījās informācija, ka vismaz "Drogās" iekšējās instrukcijas paredz trauksmes signalizācijas gadījumā veikt tūlītēju evakuāciju.
"Drogas" ir Tirgotāju asociācijas biedrs un asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs par šo modrību tirgotāju slavē. Tāda kārtība esot paredzēta visu aptuveni diviem tūkstošiem viņu biedru darba drošības instrukcijās. Nākamnedēļ padomes sēdē kopīgi ar valsts institūcijām vēlreiz tiks pārrunāts, kā viss pareizi un secīgi darāms, kas par ko atbildīgs.
Tiesa, kā šonedēļ var lasīt interneta portālā "Kas jauns.lv", "Drogu" vadība esot samelojusies par tūlītēju evakuāciju: "Tovakar, 21. novembrī strādājusī 20 gadus vecā pārdevēja Anastasija portālam freecity.lv pastāstījusi, kā viss notika patiesībā. "Drogās" neviens par pircēju un darbinieku evakuāciju nedomāja. Pārdevējas veikalu nebija atstājušas – viņas no gruvešiem izvilka glābēji. Direktores nebija, un vecākā pārdevēja kaut kur aizskrēja uzzināt, kas notiek, bet atgriezusies paziņoja: viss kārtībā, drīkst strādāt," notikumus atceras Anastasija. Viņa novēroja, ka, kaut arī skanēja signalizācija, cilvēki nemitīgi nāca iekšā un gāja ārā no tirdzniecības centra, lielākā daļa devās uz "Maximu". "Visiem bija pie vienas vietas. Laikam tādēļ, ka signalizācija ieslēdzas pārāk bieži un visi pie tās pieraduši," saka Anastasija."
"Drogās" pircēju ēkas sagrūšanas brīdī neesot bijis.
Balss evakuācijas signāls ir obligāts priekšnoteikums evakuācijai
Toties bija "Maximā", un, pat ieslēdzoties evakuācijas balss signalizācijai, neviens netika evakuēts, kaut arī balss evakuācijas signāls ir obligāts priekšnoteikums evakuācijai, ko "Maxima" neievēroja. Iespējams, to neparedz arī viņu iekšējās instrukcijas, kas arī tādā gadījumā ir pretrunā šo signalizācijas iekārtu darbības noteikumiem.
Šo faktu preses konferencē skaidroja "Maxima" Latvija vadītājs Gintars Jasinsks:
"Signalizācija iedarbojās ne mūsu veikala telpās, kur notika celtniecības metināšanas darbi. Mūsu apsargs, kurš rīkojās atbilstoši instrukcijai, pārbaudīja zonu, kas parādījās uz pults, un nogāja pagrabā, kur strādāja metinātāji. Tā kā nebija aizdegšanās vai ugunsgrēka perēkļa, netika organizēta evakuācija. Signalizāciju izslēgt neizdevās, tāpēc tika izsaukta apkalpojošā firma "Vesmann", kura pulksten piecos ieradās veikalā. Firmai iemeslu neizdevās noskaidrot. Tika pieļauts, ka signalizācija iedarbojās metināšanas dūmu dēļ. Ja netiek novērsts ugunsgrēka iemesls, sistēma neizslēdzas.
Mēs nezinām, kāpēc nevarēja signalizāciju atslēgt. Ja tā neatslēdzas, ieslēdzas evakuācijas ieraksts – tas izskanēja divas reizes. Tā kā apsargs neatrada signalizācijas iemeslu, netika dota komanda evakuēties. Varbūt bijusi reakcija uz putekļiem, un tādēļ tā nav atslēgusies, bet tas ir pieņēmums," stāsta Jasinsks.
Signalizācijas kontrolētājs nogruvuma laikā vēl bijis veikalā
Firma, kas apkalpoja traģiskās Zolitūdes "Maximas" signalizācijas iekārtas ir "Vesmann". Kā sacīja "Maxima" vadītājs, tātad firmas pārstāvis ieradās, pārbaudīja, bet neko nekonstatēja. Savukārt, kā "Krustpunktiem" sacīja "Vesmann" īpašnieks Māris Vesmanis, šī informācija neatbilst patiesībai.
"Mūsu darbinieks ir sniedzis liecību arī policijā. Vislielākais labojums šajā ir tas, ka mūsu darbinieks tad, kad notika nogruvums, vēl bija iekšā telpās un turpināja iespējamo signalizācijas ieslēgšanās iemeslu meklēšanu. Tātad apgalvot, ka mūsu cilvēks būtu visas telpas apsekojis un secinājis, ka draudu nav, un tādēļ nav tikusi veikta evakuāciju, nevar."
Vesmanis arī uzskata, ka daudzviet signalizācijas sistēmu nav vai tās ir nolietotas – tas būtu jākontrolē VUGD.
Cik droši varam būt citās publiskās ēkās, vai tur pareizi reaģē un liek citiem reaģēt uz trauksmes signalizāciju? "Galactico" tirdzniecības centri – "Alfa", "Origo", "Galerija Centrs", "Mols", "Dole", piemēram, ļoti atbildīgi rīkojoties - vispirms evakuējot un tad meklējot trauksmes signalizācijas ieslēgšanās iemeslus. Tirdzniecības centru ķēdi apkalpo drošības kompānija "Grifs AG". Kompānijas korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs:
"Visas instrukcijas un saistošie dokumenti balstās uz noteikumiem. (..) Mums prioritāte ir cilvēku evakuācija, tikai tad tiek skaidrots, kas, kāpēc un kur. Visas sistēmas ir automatizētas, lai maksimāli izslēgtu cilvēka faktoru."
Kā savukārt stāstīja "Galactico" tirdzniecības centru attīstītāja "Linstow" komercdirektore Evija Majevska, viņu centros visi veikalu darbinieki tiekot apmācīti, ka rīkoties trauksmes signalizācijas gadījumā. Nevarot izveidoties situācija , kāda bija "Maximā", kad katrs nomnieks rīkojās pēc savām atšķirīgām darba drošības un ugunsdrošības instrukcijām. Evakuāciju koordinējot centra apsardze.
"Depo" veikaliem jau vairākkārt brukuši griesti, vadība ar žurnālisti nerunā
Noslēpumaini šajos jautājumos ir veikalu ķēde "Depo", kurai jau pāris reizes iebrukuši noliktavu jumti. Par laimi - bez upuriem. "Depo" administrācijas vadītāja jautājumu par reakciju uz trauksmes signalizāciju viņu veikalos uztvēra kā kaut ko nekorektu, arī uzņēmuma vadība klusēšanu atzina par vislabāko šajā situācijā. Pēc neoficiālas informācijas, arī "Depo", līdzīgi kā "Maxima", pēc trauksmes signalizācijas neveic tūlītēju evakuāciju, bet vispirms skaidro signalizācijas cēloņus, jo visbiežāk signalizācija iedarbojoties nepamatoti.
Kas tās ir par signalizācijām, kuras ar viltus trauksmēm notrulinājušas mūsu prātus? Ugunsdzēsības eksperts Aigars Melnalksnis:
"Ir divas sistēmas – analogā un analogā adrešu sistēma. (..) Protams, tiek ievēroti Eiropas standarti, bet negalvoju, ka būvnieki nepāriet uz lētākām, jo ir cenu starpība..."
Jebkurā gadījumā tātad - Zolitūdes "Maximā", atskanot balss signalizācijai, vajadzēja sākt tūlītēju evakuāciju, nevis censties turpināt noskaidrot trauksmes signalizācijas iemeslus. Kādēļ ir tik atšķirīga normatīvu interpretācija dažādās darba drošības instrukcijās? Vai tas ir pieļaujams, zinot, kādas var būt sekas? To vaicājām par darba drošības jomu atbildīgajai ministrei Ilzei Vinķelei:
"Šīs instrukcijas un pirmkārt sadaļu par evakuāciju uzrauga un pārbauda VUGD un serticifēti darba drošības speciālisti. Problēma ir, ka darba drošības instrukcijā vienu sadaļu raksta it kā citas cunftes cilvēki un tad saliek kopā. Nav vienotas pieejas. [Domāsim] par normu precizēšanu un to, vai darbojas nozares pašas regulācija, vai tā ir pietiekami objektīva un stingra."
Rīcība pēc Eiropas normatīviem būtu paglābusi dzīvibas
To, ka nav šī pašregulācija pietiekama un stingra, par to esam pārliecinājušies pēc traģiskā vakara Zolitūde un "Maxima Latvija" vadītāja Gintara Jasinska skaidrojuma, kā viņu apsargiem jārīkojas, atskanot balss trauksmes signalizācijai. Var saprast, ka viņš pats īsti nezina, kā ir pareizi. Ja "Maxima" apsardze būtu rīkojusies, kā šādos gadījumos paredz Eiropas normatīvi, būtu sabrucis veikals, bet cilvēki būtu dzīvi.
Kam jākontrolē, lai darba devējs peļņas dēļ pārlieku neaizrautos ar darba drošības un ugunsdrošības normu interpretāciju savās iekšējās instrukcijās? - Valsts darba inspekcija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Tātad divām, bet praktiski nevienai institūcijai, kamēr kaut kas nav noticis.
Tādēļ vienkāršāk un saprotamāk būtu, ja likumdevējs skaidri un gaiši ierakstītu kaut vai vairākos likumos - kad jāveic nekavējoša evakuācija un kas draud par to, ja šī prasība netiek pildīta.
Vēl pārdomu vērts fakts - kā "Krustpunktiem" atzina aptaujātie ugunsdrošības eksperti, kopš 2010. gada būtiski samazinātas ugunsdrošības un līdz ar to arī trauksmes signalizāciju uzstādīšanas prasības būvniecībā, kas var novest pie neprognozējamām sekām.