Panorāma

"Saules dziesmu audeklā" savu mākslu ievij mazākumtautības

Panorāma

Panorāma

Pētot pilskalnus, atklājas, kā mainās lauku ainava

Izrakumos Baltinavas pusē atrod lauskas no 11 gadsimtu seniem traukiem

Arheologi kopā ar brīvprātīgajiem šonedēļ divos pilskalnos Balvu novada Baltinavā pēta pagasta seno ainavu, un pirmajās izrakumu dienās atrastas mālas lauskas no traukiem, kas varētu būt radīti vēl pirms 10. gadsimta.

Pētnieku mērķis ir saprast, cik sen šīs vietas ir bijušas apdzīvotas un kas ir bijuši to iemītnieki. Tāpat pētnieki intervēs vietējos iedzīvotājus par pilskalnu nozīmi viņu dzīvē un Baltinavas ainavā.

00:00 / 04:57
Lejuplādēt

Atrod senlietas

Ieva Vītola ir viena no trīs Latvijas Kultūras akadēmijas pētniekiem, kas šonedēļ Baltinavas apkārtnē – Alotāju un Puncuļevas pilskalnā – veic izpēti par Baltinavas seno ainavu. Viņa stāstīja – te pilskalnu skaits esot dubultojies, jo nesen atklāti divi jauni pilskalni, un nu šajā apkārtnē ir zināmas jau četras seno apmetņu vietas.

Izpēte norit Alotāju pilskalnā, līdz kuram jāiet pa brikšņainu mežu. Taciņa ir svaigi iemīta.

"Lai mēs te varam inventāru un nepieciešamos darba rīkus aiznest, mums, protams, vajag tādu stidziņu iekārtot. Ar motorzāģi un mačeti uztaisījām taciņu. Tā arheologi dara," stāstīja Vītola.

Alotāju pilskalna virsotnē kopā ar brīvprātīgajiem strādā arheologi Juris Urtāns un Jānis Meinerts. Izrakumu laukums, pie kura strādā Urtāns, ir vien divu kvadrātmetrus liels. Turpat starp kokiem iekārts siets, kurā tiek bērtas un sijātas no izrakuma savāktās smiltis.

"Viens ir izrakumi un sijāšana – mēģināt saprast, kāds ir pilskalna datējums, kad viņš ir bijis apdzīvots. Dažas lauskiņas mums ir atrastas. Visa zemīte tiek sijāta, lai to saprastu," sacīja, Urtāns rādot tās dienas atradumus – dažas māla trauku lauskas.

"Tā ir bezripas keramika, podnieka ripu Latvijā izdomāja ap tūkstošo gadu, tā ka šis ir agrāks. Cik agrs, vēl nevar pateikt, jo tās ir drumslas tomēr tikai," 

paskaidroja Urtāns. 

Pēta apdzīvotību

Tā kā šis pilskalns vēlākos laikos ticis izmantots lauksaimniecībā un zeme te esot arta, pētnieku uzdevums ir saprast tā apdzīvotības struktūru senatnē.

"Ir doma ar urbumiem pārbaudīt seno pilskalna reljefa formu, dabūt vaļņus, grāvjus. Mēs nojaušam, kur kas varētu būt, bet īsti nezinām," atzina Urtāns un turpināja: 

"Tad vēl mūrēšanas mākslu nepazīst. Koka pils. Kāda viņa izskatījās, to var tikai nojaust [..]. Nav jādomā, ka kaut kāda krāšņa pils. Drīzāk koka nocietinājums."

Savukārt otrs Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieks Jānis Meinerts kopā ar brīvprātīgajiem darbojas ar mehanizēto ģeoarheoloģisko urbi.

"Doma ir tāda – mēs ieurbjam cilindrisku urbi iekšā pilskalna kultūrslānī, tad viņu izvelkam ārā, un tad paskatāmies slāņu kārtību. Tad veicam nākamo urbumu un tādā veidā mēģinām izprast to, kādā veidā pilskalns ir veidojies, cik biezs ir kultūrslānis, un mēģinām atrast šajos urbumos arī mazus kokogļu paraugus, kurus mēs varētu nodot laboratorijā datēšanai, un tādā veidā iegūt precīzu datējumu apdzīvotības slāņiem pilskalnā," pastāstīja Meinerts.

Viņš atklāja, ka šis ir viņu pirmais urbums. Iekārtu arheologi esot aizņēmušies no Vācijas kolēģiem.

"Šajā vietā tāds ļoti izteikts kultūrslānis nav redzams. Galvenais – uztaisīt gana daudz urbumu lejā pa nogāzi, lai būtu pārliecināti, vai tur ir bijuši kādi nocietinājumi vai nav," paskaidroja Meinerts.

Savukārt brīvprātīgā palīdze Dzintra Slišāne-Ločmele stāstīja:

"Esmu uzaugusi Baltinavā. Ir interese par arheoloģiju. Šie nav pirmie izrakumi, kuros esmu brīvprātīgā, bet šos ļoti gaidīju, jo tie notiek tieši manā dzimtajā pusē. Ļoti gaidīšu rezultātus, ko te atradīs un ko varēs pastāstīt par dzimtajām vietām."

Projekts trīs gadu garumā

Baltinavas senās ainavas izpētes darbus pētnieki veic valsts programmas projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" ietvaros.

Trīs gadu garumā, kopā strādājot vairākām Latvijas zinātniskajām institūcijām, tiek īstenots starpnozaru pētījums.

"Projekts ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem: ainava un identitāte. Latvijas Kultūras akadēmijā mēs esam izvēlējušies arheoloģiskās ainavas izpēti ar tādu mērķi, ka mēs mēģināsim rekonstruēt Baltinavas seno ainavu un saprast, kāda nozīme ir bijusi šeit pilskalniem, kuros laikos katrs no tiem ir apdzīvots,

vai ir bijis kāds centrālāks pilskalns, kur ir bijušas kulta vietas, kur ir senkapu vietas, kur viņi ir apbedīti, kāda tā dzīve varēja būt pirms vairākiem gadsimtiem.

Te mums tagad ir tāds fizisks darbs uz vietas. Pirms tam mēs esam strādājuši arī arhīvos un Latviešu folkloras krātuvē un apzinājuši mutvārdu liecības, kas par Baltinavas ainavu ir pierakstītas," par projektu pastāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece un darba grupas vadītāja Ieva Vītola.

Ekspedīcijas laikā notiks arī Baltinavas mūsdienu ainavas izpēte, kad pētnieki intervēs vietējos iedzīvotājus. Iegūtos datus viņi apkopos, analizēs un interpretēs līdz nākamā gada beigām, kad ar rezultātiem būs iespēja iepazīties visiem interesentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti